Politoloģe: Aktīva Valsts prezidenta darbība «sakuļ ūdeni» un liek politiķiem saņemties

Komentējot valsts pirmās personas aicinājumu pārskatīt referenduma ierosināšanas nosacījumus, kā arī vēlmi rosināt diskusiju par vēlēšanu sistēmas reformu, atsevišķu amatpersonu iecelšanu amatā un tautas vēlētu prezidentu, politoloģe pauda, ka prezidents visā savā darbības laikā bijis pietiekami aktīvs, līdz ar to, viņas ieskatā, prezidentam ilgāk esot amatā, veidojas arī priekšstats par jautājumiem, kurus viņš gribētu aktualizēt vai ienest dienaskārtībā.

«Prezidents ir minējis, ka mēs šīs lietas attiecībā uz vēlēšanu sistēmu, prezidenta ievēlēšanu ļoti daudzus gadus faktiski vispār neesam diskutējuši, mēs tās esam pieņēmuši kā «tā mums ir un citādāk nebūs»,» sacīja politoloģe, piebilstot, ka šīs diskusijas apriori nenozīmē, ka rezultātā būs kādas izmaiņas, taču esot svarīgi par to diskutēt, jo tie esot arī populistu izmantoti jautājumi, kas parādās pirms katrām Saeimas vēlēšanām, tiek izmantoti priekšvēlēšanu retorikā.

Līdz ar to, ekspertes ieskatā, būtu svarīgi ne tikai paturēt šos jautājumus priekšvēlēšanu retorikā, bet, organizējot ekspertu, politiķu diskusijas, nonākt pie kāda jauna slēdziena, kas patlaban būtu piemēroti un kas nebūtu. «Lai mēs nevis tikai sekotu vēsturiskajam institucionālismam, kas paredz — «ja tā ir bijis, tad mēs tā turpinām», bet, lai mēs saprastu, ja mēs turpinām, tad kāpēc, vai ja mēs mainām, tad kāpēc,» sacīja Metla-Rozentāle.

Pēc politoloģes domām, šie no prezidenta puses ir konstruktīvi priekšlikumi. Viņa vērtēja, ka, piemēram, parlamenta deputātiem ir daudz ikdienišķu aktualitāšu, līdz ar to par šādiem lieliem, konceptuāliem jautājumiem, īsti nepietiek laika vai arī nav vēlēšanās runāt.

«Prezidents ne tikai vajadzības formā to ir aktualizējis, bet arī organizē dažādas ekspertu tikšanās, tiek uzklausīti dažādu pušu viedokļi, tur seko ne tikai saukļi (..), bet arī tālākie soļi,» atzīmēja politoloģe.

Runājot par politiķiem vērsto kritiku no prezidenta puses, Metla-Rozentāle atzina, ka viņa neredz, ka šī kritika kaut kur būtu ļoti nepamatota, nebūtu objektīva.

«Dažkārt mums šķiet, ka prezidents varbūt pat ir pārāk maigs savā kritikā, ka mums kā sabiedrībai varbūt pat prasītos aktīvāka kritika,» sacīja politoloģe, vienlaikus atzīmējot, ka arī pats prezidents ir teicis, ka viņš saprot savas konstitucionālās pilnvaras, negrib pārņemt ne likumdevējvaras, ne premjeres funkciju, viņš saprot robežu, kurai nekāpt pāri.

Pēc politoloģes domām, prezidenta kritika «liek sapurināties» gan Ministru kabinetam, gan premjerei, gan Saeimai. «Nenoliedzami, ka šajā situācijā, kad ir ļoti zems sabiedrības uzticības līmenis politiskajai elitei, šī prezidenta bieži vien trāpīgi izteiktā kritika sabiedrībai patīk, jo tas saskan ar viņu redzējumu,» sacīja Metla-Rozentāle, uzsverot, ka, viņasprāt, tas nav saistīts ar prezidenta tēla spodrināšanu.

Viņa vērtēja, ka šie prezidenta piedāvājumi domāt par jautājumiem, ko darīt ar vēlēšanu sistēmu, iespējām ierosināt referendumu, prezidenta ievēlēšanu, dod iespējas diskutēt par to, vai sabiedrībai nevajadzētu dot lielākas iespējas caur dažādiem mehānismiem vairāk tikt iesaistītiem politiskajos procesos.

Metla-Rozentāle vērtēja, ka prezidenta aktīvā darbība vērtējama pozitīvi. «Tieši aktīvāka prezidenta iesaiste, līdzīgi kā tas bija [bijušās Valsts prezidentes] Vairas Vīķes Freibergas laikā, ir tas, ko mēs kā sabiedrība sagaidām. Ja prezidents ir aktīvs, mēs kādās situācijās varam piekrist, kādās varam nepiekrist, bet ir ļoti labi, ka viņš mēģina darboties, izsaka savu viedokli, jo tas «sakuļ ūdeni», rada straumi (..) un visi ir spiesti saņemties,» uzskata politoloģe.

LETA jau rakstīja, ka Valsts prezidents sagaida politiķu diskusijas ne tikai par tautas nobalsošanas ierosināšanas nosacījumu pārskatīšanu, bet arī par vēlēšanu sistēmas reformu, atsevišķu amatpersonu iecelšanu amatā un tautas vēlētu prezidentu.

Pagājušajā nedēļā Rīgas pilī atklājot Saeimas frakciju pārstāvju un konstitucionālo tiesību ekspertu domapmaiņu, Rinkēvičs, atsaucoties uz aizvadīto Minhenes drošības konferenci, atzīmēja, ka daudz būs jāstrādā, lai nākamo divu līdz trīs gadu laikā Eiropa sasniegtu tādu līmeni, lai tā varētu parūpēties par savu drošību.

Valsts prezidents norādīja, ka aizsardzība nav tikai ieroči, munīcija vai procedūra. Rinkēviča ieskatā, tā sākas ar sabiedrības uzticību valstij — ja sabiedrība ir pārliecināta par saviem varas pārstāvjiem, par to, ko dara prezidents, Saeima, valdība, spējas stāvēt pretī ne tikai klasiskiem militāriem draudiem, bet dažāda veida hibrīdapdraudējumiem būs lielākas.

«Aizvadīto mēnešu notikumi liek teikt, ka tiek darīts viss, lai ietu pretējā virzienā. It kā viens otrs lēmums vai jautājums, iespējams, neizskatās briesmīgi, taču kopaina izskatās slikta, vai tā būtu drāma ap Latvijas Bankas prezidenta iecelšanu, vai tie būtu kaut kādi savstarpēji ķīviņi Saeimā,» sacīja Valsts prezidents.

Pēc viņa paustā, izskan viedokļi, ka valsts varai ir jāstrādā labāk un citādāk, taču ir arī strukturālas problēmas, kas jāmaina. Viena no tādām ir referendumu ierosināšanas slieksnis. Rinkēvičs atgādināja, ka tāds tika ieviests pēc tautas nobalsošanas 2021.gadā. Valsts prezidents norādīja uz vajadzību pēc diskusijas, lai izsvērtu, vai nosacījumi nav mainījušies.

Rinkēvičs uzsvēra, ka jābūt atklātai sarunai arī par vēlēšanu sistēmas reformu, jo esot tādi cilvēki, kuri iestājas par mažoritāru vai jauktu sistēmu. Tāpat ir arī tādi, kuri uzskata, ka nekas nav jāmaina, pauda Rinkēvičs.

Viņaprāt, jābūt diskusijai arī par vairāku amatpersonu iecelšanas kārtību. «Latvijas Bankas prezidenta gadījumā, atvainojiet, tā bija politiska nespēja, kas beigu beigās atsaucās uz visu valsts varu. Netiek ņemta vērā, vai tā bija pozīcija, opozīcija, Saeima, prezidents vai valdība. Tas ir stāsts par visiem,» uzsvēra Rinkēvičs.

Viņš atzīmēja, ka valsts kontrolieri, tiesībsargu un Latvijas Bankas prezidentu saskaņā ar likumu virza deputāti un Saeima par to balso. Valsts prezidenta ieskatā, ir jādiskutē, vai vajadzētu vienādot izvirzīšanas kārtību. Piemēram, atsevišķu amatpersonu iecelšanai varētu būt noteikti termiņi, kuros jāizvirza kandidāti, kādos ieceļ amatā, kam seko pēdējā mirkļa balsošana vai kandidatūras atsaukšana. Viņaprāt, iespējams, jārunā arī par to, ka tās amatpersonas, kuras amatā apstiprina Saeima, virza, piemēram, Ministru kabinets, prezidents vai kāds cits. Rinkēvičs pieminēja, ka ir cilvēki, kuri grib iekļaut dienas kārtībā jautājumu par tautas vēlētu prezidentu.

Jau ziņots, ka gada sākumā Valsts prezidents norādīja uz vajadzību pārskatīt tautas nobalsošanas ierosināšanas nosacījumus. Rinkēvičs skaidroja, ka atbilstoši viņa iecerei samazinātu slieksni gan nevarētu izmantot jautājumos, kas skar Satversmes kodolu.

Lai parakstu vākšanu varētu uzskatīt par sekmīgu, par iniciatīvu ir jāparakstās vismaz 10% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb aptuveni 150 000 Latvijas pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.

Kopš 2012.gadā tika mainīta parakstu vākšanas kārtība, kādā veicama likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta ierosināšana un Saeimas atsaukšanas ierosināšana, Latvijā nav noticis neviens referendums, lai arī CVK iesniegti vairāki desmiti likumdošanas iniciatīvu. Kopš tā laika nevienai iniciatīvai nav savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai to varētu iesniegt Saeimā.

2012.gada kā pēdējais notika referendums par Satversmes grozījumiem, kuros tika piedāvāts krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Šī iniciatīva referendumā tika noraidīta.

Līdz tam sākotnējā posmā referendumu ierosināšanai pietika ar 10 000 parakstu, un daļa politiķu uzskatīja, ka šāds slieksnis ir pārāk zems. Pēc grozījumu veikšanas pamatā opozīcijas un pie varas neesoši politiķi ir pārmetuši, ka 10% vēlētāju slieksnis referendumu ierosināšanai savukārt ir nesamērīgi augsts un vispār liedz sarīkot tautas nobalsošanas.

CVK ir tikušas iesniegtas vairākas iniciatīvas referendumu rosināšanas kārtību mainīt, bet tās nav sekmējušās. Pēdējā no tām reģistrēta 2024.gada oktobra izskaņā. Tās iniciatori aicina atcelt pirms vairāk nekā desmit gadiem apstiprināto kārtību, kas praksē padarīja grūtāku tautas nobalsošanas ierosināšanu.

Parakstu vākšanai reģistrēts biedrības «Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā» iesniegtais likumprojekts, ar kuru biedrība rosina atcelt 2012.gada grozījumus likumā «Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu». Pret šo kārtību iebilst biedrība, jo līdz tam referenduma ierosināšanai pietika ar būtiski mazāku parakstu skaitu, bet kopš izmaiņu stāšanās spēkā ar parakstu savākšanu nevienu referendumu ierosināt nav izdevies.