Kā ziņo avoti, abas Baltijas valstis pieprasīja nepagarināt noteikumu, kas ļauj Rietumu juridiskajām personām darboties Krievijā, paziņojot, ka pretējā gadījumā tās neatbalstīs jauno ierobežojošo pasākumu kopumu.
Izdevums skaidro, ka minētais noteikums tika pieņemts, lai Rietumu uzņēmumi, kas vēlas pamest Krieviju, bet nevar to izdarīt nekavējoties, varētu turpināt darbību, kā arī lai tiem būtu atļauts importēt un eksportēt preces, kas citādi būtu aizliegtas.
Lietuva un Latvija uzskata, ka Rietumu uzņēmumiem, kas patiešām vēlējās pamest Krieviju, trīs gadu laikā bija pietiekami daudz laika to izdarīt.
Saskaņā ar Politico avotiem Eiropas Komisija ir apsolījusi ņemt vērā Latvijas un Lietuvas nostāju, gatavojot nākamo, 16. sankciju paketi.
Līdz šim pēdējo, 14. sankciju paketi, ES apstiprināja 2024. gada jūnijā. Tajā cita starpā tika noteikti ierobežojumi Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes tranzītam caur Eiropas ostām un uzlikts pienākums uzņēmumiem, kuriem ir meitasuzņēmumi trešās valstīs, nepieļaut divējāda lietojuma tehnoloģiju reeksportu uz Krieviju.
Aģentūra Reuters 6. decembrī ziņoja, ka ES vēstnieki nespēja vienoties par 15. sankciju paketi pret Krieviju divu valstu nostājas dēļ. Tomēr toreiz netika precizēts, par kurām valstīm bija runa un kādas prasības tās izvirzīja.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.