Policijas priekšnieks: Okupācijas muzeja dedzinātājs tika stimulēts, lai to izdarītu

• Viņš uzsvēra, ka sīkākas detaļas par šo stimulēšanu pagaidām publiski neatklās, bet nevienam vairs neesot noslēpums, ka Latvija savā ziņā ir ģeopolitiski diezgan apdraudēta un visu laiku piedzīvo dažādus hibrīduzbrukumus no ārpuses.

Hibrīduzbrukumu augsto aktivitāti Ruks saistīja ar Krievijas prezidenta «vēlēšanu» tuvošanos, kā arī piebilda, ka, iestājoties pavasarīgākiem laika apstākļiem, kļūst vienkāršāka kļūst arī nelegālā migrācija un «ceļošana gar robežu».

Valsts policijas priekšnieks uzskata, ka naida noziegumi pret Latvijas valsti ir nepieņemami, un konkrētajam degmaisījuma metējam ir jāsaņem maksimālais iespējamais sods.

«Ir trīs cilvēkiem piemērots apcietinājums. Katram ir sava loma šajā nodarījumā. Skaidrs, ka visiem varbūt nebūs šis maksimālais [sods], bet, kopumā ņemot, tas ir tiesneša ziņā, vērtējot mūsu savāktos pierādījumus un to, kā prokurors tālāk virzīs apsūdzību jau iztiesāšanas gaitā. Bet es ļoti cer un no savas puses nesaskatu vispār nekādus variantus — bargākais sods un jāsēž ilgi aiz restēm,» gadījumu par degmaisījuma iemešanu Latvijas Okupācijas muzejā komentēja Ruks.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas tiesa pagājušās nedēļas nogalē piemēroja apcietinājumu visiem trim par Latvijas Okupācijas muzeja dedzināšanu aizdomās turētajiem cilvēkiem, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesa sestdien piemēroja apcietinājumu vīrietim, kurš iemeta degmaisījumu Latvijas Okupācijas muzeja vadītājas Solvitas Vības kabinetā. Savukārt svētdien tiesa piemēroja apcietinājumu divām pārējām iesaistītajām personām — vīrietim un sievietei.

Vīrietis, kuru Valsts policija aizturēja aizdomās par degmaisījuma iemešanu Vības kabinetā, ir agrāk saistībā ar narkotikām policijas redzeslokā nonācis Latvijas pilsonis.

Ruks iepriekš apliecināja, ka otrs vīrietis ir Olaines iedzīvotājs, kurš agrāk tiesāts par mantiskiem noziegumiem, savukārt trešā iesaistītā persona ir kāda Olaines iedzīvotāja, kurā arī iepriekš bijusi policijas redzeslokā.

Jau ziņots, ka nozieguma izdarīšanas motivācija vēl tiekot skaidrota, taču viena no galvenajām versijām ir tāda, ka nodarījums veikts, «pamatojoties uz naidu pret Latvijas valsti, iedzīvotājiem, brīvību un muzeju kā objektu».

Tagad tiek izmeklēts, vai tas bija individuāli motivēts noziegums, vai arī tam uz noziedzīgo darbību pastrādātājiem bijusi arī kāda «ietekme no malas», tostarp, no Krievijas, tāpēc policija izmeklēšanā sadarbojas ar Valsts drošības dienestu (VDD).

Tāpat ziņots, ka naktī uz 27.februāri Latvijas Okupācijas muzejā tika iemests degmaisījums, kā rezultātā būtiski cieta muzeja direktores kabinets.

Par notikušo ir sākts kriminālprocess par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā. Par šādu nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Pēdējās nedēļās notikuši vairāki incidenti, kas saistīti ar Latvijas vēstures objektiem.

Februārī aizturēts Igaunijas un Krievijas dubultpilsonis, kurš 29.janvārī Tukuma novada Džūkstes pagastā Krievijas specdienesta uzdevumā veica piemiņas akmens «Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem — Latviešu leģiona karavīriem» apgānīšanu, aplejot to ar sarkanu krāsu.

Tāpat februārī konstatēts, ka Liepājas Karostā nozagts metāla krusts ar uzrakstu «8 Kurelieši». Šī piemiņas vieta iekārtota, lai atgādinātu par Latvijas Brīvības cīņu vēsturi. Ģenerāļa Jāņa Kureļa grupa jeb kurelieši pastāvēja īsu brīdi 1944.gada otrajā pusē un, par spīti tā laika situācijai, apzinājās sevi ārpus abām okupācijas varām — vāciešiem un krieviem, un bija gatavi cīnīties par brīvu Latviju.