Policija sestdien veikusi 1662 pārbaudes par ārkārtējās situācijas ierobežojumu ievērošanu

Līdz šim lielākā daļa konstatēto pārkāpumu bijusi saistīta ar pulcēšanās ierobežojumu un pašizolācijas prasību neievērošanu.

Kā iepriekš skaidroja policija, administratīvās lietvedības sākšana automātiski nenozīmē, ka personai tiks piemērots sods. Policija vispirms noskaidro apstākļus un tikai tad pieņem lēmumu.

No šodienas Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem -fiziskām personām — par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 2000 eiro. Savukārt juridiskām personām sodu varēs piemērot no 140 eiro līdz 5000 eiro apmērā. Tāds pats naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām paredzēts par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu.

Administratīvā atbildība turpmāk noteikta arī personai, kura nesniedz informāciju, ka ir slima ar infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar infekcijas slimību slimu personu vai bijusi infekcijas perēklī laikā, kad valstī saistībā ar attiecīgās infekcijas slimības izplatību izsludināta ārkārtējā situācija. Par pārkāpuma izdarīšanu varēs piemērot naudas sodu no desmit eiro līdz 2000 eiro.

Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.

No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

29.martā valdība nolēma ierobežošanas pasākumus pastiprināt. Uz ārkārtējās situācijas laiku, neievērojot divu metru distanci, proti, turpmāk vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var ne vairāk kā divas personas, personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni arī tad, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Valdība arī nolēma, ka VP pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma varēs pieprasīt un elektronisko sakaru komersanti izsniegt informāciju par konkrētu personu telefona numuru un abonenta atrašanās vietu, ja attiecīgajai personai var būt noteikts inficētas personas vai kontaktpersonas statuss. Saņemtos datus nodos Slimību profilakses un kontroles centram, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un pārliecinātos par personas sniegtās informācijas par pārvietošanos patiesumu.