Plānots ierobežot vārda «klīnika» maldinošu lietojumu

Ministrija konstatējusi, ka uzņēmumi, kas sniedz ar veselību saistītus pakalpojumus, piemēram, tādus skaistumkopšanas pakalpojumus, kas nav ārstniecības pakalpojumi, savu uzņēmumu struktūrvienību un filiāļu nosaukumos, tai skaitā izkārtnēs un reklāmās, mēdz izmantot arī tādus vārdus, kas var radīt priekšstatu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, piemēram, vārdu «klīnika». Tādējādi patērētājs tiek maldināts par augstākas kvalifikācijas pakalpojumu sniegšanu.

Kosmetologiem, kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā kā ārstniecības personām jābūt reģistrētiem ārstniecības personu reģistrā, kam jāpilnveido sava profesionālā kvalifikācija un jāveic iegūtās specialitātes sertifikācija un resertifikācija.

Latvijā ir iespējams apgūt arī dažādas citas skaistumkopšanas nozares profesijas, kas organizētas neformālās izglītības kursu veidā. Šo kursu beidzēji nav ārstniecības personas un drīkst veikt tikai higiēniskas un neinvazīvas sejas un ķermeņa ādas kopšanas procedūras, kas noteiktas attiecīgajā profesijā. Piemēram, estētista profesijas pamatuzdevumos ietilpst masāžas, maskas, vaksācija, uzacu korekcija, krāsošana un grima uzklāšana. Viņi nedrīkst veikt kosmētiskās injekcijas un strādāt ar aparātu tehnikām un mezoruļļiem, jo tā ir kvalificētu skaistumkopšanas speciālistu — ārstniecības personu- kompetence.

VM uzsver, ka šīs problēmas risināšanai nepieciešami grozījumi Ārstniecības likumā, nosakot ierobežojumu komersantiem, kas nesniedz ārstniecības pakalpojumus, bet sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar cilvēka veselību, nosaukumos lietot vārdu «klīnika» vai citus vārdus, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu.

Plānots vienoties par pārejas noteikumiem, nosakot termiņu nosaukuma vai izkārtnes maiņai.

Vienlaikus grozījumi arī paredz likumā atrunāt pienākumu ārstniecības iestādēm nodot pacienta veselības datus veselības informācijas sistēmai, kā arī noteikt par pienākumu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem iepazīties ar E-veselības sistēmā uzkrātajiem datiem, nodrošinot informācijas nepārtrauktību un ārstēšanas pēctecību.

Pašreiz likumā nav noteikts pienākums ārstniecības iestādēm iesniegt pacienta veselības datus E-veselības sistēmai, kā arī nav nostiprināts pienākums ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem iepazīties ar E-veselības sistēmā uzkrātajiem datiem.