Plāno slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi «Rail Baltica» dzelzceļa būvniecības iepirkumā

SM informē, ka «Rail Baltica» projekta ieviesēji, tostarp Baltijas valstu kopuzņēmums AS «RB Rail», trīs Baltijas valstu ministrijas un projekta nacionālās ieviesējorganizācijas, ir vienojušies par centralizētu būvmateriālu iegādi «Rail Baltica» vajadzībām, kas ļaus nodrošināt vienādus tehniskos standartus un samazināt būvniecības izmaksas.

Kopīga būvniecības materiālu iegāde plānota piecās būvmateriālu grupās — kabeļu kanalizācijas materiāli, dzelzceļa balasta granīta šķembas, dzelzsbetona gulšņi ar sliežu stiprinājumiem un palikām, dzelzceļa sliedes, kā arī dzelzceļa pārmiju un sliežu izplešanās savienojumi.

SM norāda, ka «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas būvniecībai nepieciešamo materiālu iegādei tika rīkotas konkursa procedūras ar sarunām, noslēdzot vairākas vispārīgās vienošanās. Publisko iepirkumu izpratnē vispārīgā vienošanās ir ietvars, kurā viens vai vairāki pasūtītāji nosaka iepirkuma noteikumus un nosacījumus nākotnes līgumiem par noteiktiem produktiem, pakalpojumiem vai būvdarbiem noteiktā laika periodā.

Ministrijā uzsver, ka šāda vienošanās par vispārīgiem nosacījumus nerada tūlītēju pienākumu tos iegādāties. Saistības rodas tikai ar pirkuma pasūtījuma iesniegšanas brīdi, kurā norādīts piegādājamo preču apmērs, vieta un piegādes laiks.

Šī gada sākumā «RB Rail» vadībā tika pabeigta 2021.gadā izsludinātā iepirkuma procedūra par konsolidētu optisko šķiedru kabeļu aizsargcauruļu, kabeļu aizsargcauruļu, kabeļu kanalizācijas aku un kabeļu kanālu piegādi «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas būvniecībai.

Lai sekmētu pārrobežu projekta ieviešanu un nodrošinātu pārējām Baltijas valstīm nepieciešamo būvmateriālu iegādi, SM atbalsta vispārīgās vienošanās noslēgšanu par konsolidēto kabeļu kanālu piegādi «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas būvniecībai.

SM uzsver, ka pēc vispārīgās vienošanās noslēgšanas un pirms konkrētu pasūtījumu veikšanas par materiālu iegādi būvdarbiem Latvijā tiks veikta tirgus izpēte, lai noteiktu saimnieciski izdevīgāko materiālu iegādes veidu. SM izmantos iespēju slēgt pirkuma līgumus par materiālu piegādi vispārīgās vienošanās ietvaros tikai tad, ja nepastāvēs saimnieciski izdevīgākas alternatīvas.

Pirmās būvmateriālu piegādes Latvijas teritorijā plānotas sākot no 2027.gada līdz 2029.gada beigām «Rail Baltica» projekta ieviešanas pirmās kārtas aktivitāšu izbūvei.

LETA jau vēstīja, ka SM «Rail Baltica» pirmās kārtas piedāvājums paredz izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža-Misa un atbilstoši pieejamajam finansējumam. Tāpat plānots, pārdalot satiksmes nozarei pieejamos Atjaunošanas un noturības mehānisma (AF) un Kohēzijas fonda (KF) līdzekļus, pabeigt sāktos būvdarbus abās Rīgas starptautiskajās stacijās — Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai piešķirtu šiem objektiem funkcionalitāti.

Plānots izbūvēt jaunu dzelzceļa līniju no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu, tādējādi vēl pirms Eiropas platuma sliežu līnijas izbūves savienojot abas pasažieru stacijas ar platsliežu dzelzceļu un integrējot Rīgas lidostu esošajā dzelzceļa tīklā. Vienlaikus paredzēts izbūvēt vismaz četras reģionālās stacijas — Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska, ņemot vērā, ka šajās vietās ir plānoti arī apdzīšanas ceļi, kā arī infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kustības vadības centru un sānceļu nākotnes Salaspils kravu terminālim.

Paralēli pārrobežu savienojuma izveidei, kam noteikta augstākā prioritāte un steidzamība — plānots izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām, kam plānots piesaistīt, piemēram, PPP. Savukārt ES fondu finansējumu primāri plānots virzīt iepriekšējos punktos minēto aktivitāšu finansēšanai.

Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam «Rail Baltica» projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli,

Atbilstoši «Rail Baltica» izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā «Rail Baltica» pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.