Pirmās instances tiesa Rimšēvičam un Martinsonam piespriež reālu cietumsodu

Rimšēvičam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa naudu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā. Martinsonam piederošajam uzņēmumam «MM Investīcijas» piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Tāpat tiesā pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret «Trasta komercbankas» valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Rimšēvičs pēc sprieduma žurnālistiem apliecināja, ka spriedumu pārsūdzēs, tomēr plašākus komentārus nesniedza. Arī Martinsona aizstāvis Didzis Vilemsons apliecināja, ka spriedumu pārsūdzēs.

Iepriekš Rimšēvičs un Martinsons norādīja, ka savu vainu neatzīst un ka lietas iztiesāšanas gaitā viņu vaina netika pierādīta.

Rimšēviču un Martinsonu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja 2018.gada februārī. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam — par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa — apmaksāta atpūtas brauciena — pieņemšanu, kā arī par kukuļa — naudas — pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu «Trasta komercbankas» (TKB) pārstāvju iesnieguma. Abi lietā figurē kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. LETA zināms, ka šīs personas ir TKB bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Igors Buimisters.

Rimšēvičam iepriekš tika piemēroti tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, proti, liegts tikties ar LB toreizējo amatpersonu un kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī Ziemeli un Buimisteru.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās — viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas «Trasta komercbankas» akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi «Trasta komercbankai», vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma — viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums «MM Investīcijas» iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Prokurori prasījuši Rimšēvičam un Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam «MM investīcijas», kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Iepriekš Eiropas Savienības Tiesa (EST) spriedumā norādīja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte nav piemērojama lietās, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus.

Šis EST lēmums pavēra iespējas atsākt skatīt Rimšēviča lietu, kas tiesā Latvijā tika apturēta 2019.gada decembrī.