Pirmā instance atzīst par tiesisku Bartaševiča atstādināšanu no amata

Pārsūdzot viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra 2023.gada 2.novembra rīkojumu, pieteicējs lūdza tiesu vērtēt, vai pamatoti konstatēta viņa atbildība par domes kolektīvajiem lēmumiem, kas tiek pieņemti, deputātiem paužot politisko gribu.

Tāpat pieteicējs apstrīdēja ministra secinājumus, ka Rēzeknes dome un tās priekšsēdētājs pārkāpa tiesību normas, neieplānojot pašvaldības 2023.gada budžetā nepieciešamos izdevumus, bez finansiāla seguma īstenojot pašvaldības projektus, nesniedzot ministrijai informāciju.

Tiesa par pamatotu atzina rīkojumā secināto, ka, pieņemot un izpildot Rēzeknes pašvaldības 2023.gada budžetu, tika pārkāptas likuma «Par pašvaldību budžetiem» un Likuma par budžetu un finanšu vadību normas.

Tiesa atzina ministra kompetenci pārbaudīt pašvaldības domes lēmumus budžeta jomā, ciktāl tiek pārbaudīta ārējos normatīvajos aktos skaidri paredzētu prasību izpilde.

Konkrētajā gadījumā likuma pārkāpums tika konstatēts, jo apstiprināšanai domē tika virzīts un arī apstiprināts pašvaldības budžets 2023.gadam, neparedzot tajā līdzekļus atalgojumam un apkures izdevumiem pilnam budžeta gadam. Tiesa norādīja, ka tiesību normās paredzēta domes priekšsēdētāja kā iestādes vadītāja atbildība par pašvaldības darba tiesiskumu.

Tāpat tiesa atzina, ka pamatoti konstatēts tiesību normu pārkāpums, pieteicējam vienpersoniski bez pašvaldības domes un Finanšu pārvaldes iesaistes 2022.gada septembrī parakstot līgumu ar SIA «Arčers» par būvdarbu turpināšanu un uzņemoties saistības, lai īstenotu projektu «Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai».

Vienlaikus tiesa vairākus rīkojumā norādītos pārkāpumus atzina par nepierādītiem. Tiesa norādīja, ka Eiropas vietējo pašvaldību harta neparedz pārraugošajai iestādei kompetenci pārbaudīt pašvaldības lēmumu lietderību, nosakot, ka lietderības kontrole ir pieļaujama vienīgi valsts deleģēto uzdevumu ietvaros.

Tiesas ieskatā šīs kontroles robežas netika ievērotas, ministram rīkojumā norādot, ka pašvaldībai nebija tiesību sākt pirmsskolas izglītības iestādes «Rotaļa» renovācijas projekta īstenošanu.

Administratīvās rajona tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā, procesa dalībnieki to var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

Jau ziņots, ka Bartaševics tiesā apstrīdējis reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas (JV) 2023.gada 2.novembra rīkojumu par atstādināšanu.

Savu atstādināšanu no amata Bartaševičs vērtējis kā lielas politiskas kampaņas daļu, kas vērsts pret Rēzeknes pašvaldību un viņu personīgi.

Tikmēr ministrijā skaidroja, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus, norādīja ministre.

Rēzeknes pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša regulējumam.

Revīzijā VK sniedza negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

Revīzijā konstatēts, ka, neraugoties uz pieejamo informāciju par budžeta līdzekļu iztrūkumu vairākās pozīcijās, budžeta izdevumu kontrolskaitlis, kas tika noteikts 2022.gada līmenī, tika samazināts vēl par 8%.

Rezultātā 2023.gada budžets tika virzīts un apstiprināts bez izdevumiem un resursiem to segšanai vismaz trim mēnešiem jeb neieplānojot vismaz 8,68 miljonus eiro.

Revīzijā konstatēti arī būtiski trūkumi budžeta izpildes un kontroles procesā, tostarp budžeta grozījumu sagatavošanā un apstiprināšanā. Piemēram, lai gan Finanšu ministrijā vairākkārt norādīja, ka jaunus aizņēmumus saņemt nav iespējams, kā arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra vairākiem Eiropas Savienības struktūrfondu finansētajiem projektiem šogad apturējusi vismaz trīs miljonus eiro, ne Budžeta vadības grupa, ne Finanšu komiteja, ne dome budžetu attiecīgi nekoriģēja par iepriekš plānotajiem, bet nesaņemtajiem aizņēmumiem 7,77 miljonu eiro apmērā. Rezultātā nav norādīta reālā situācija par finanšu līdzekļu iztrūkumu.