Pieņem pedagogu darba algas pieauguma nodrošināšanai nepieciešamos noteikumus

No nākamā gada 1.janvāra visu pedagogu, tai skaitā pirmsskolas pedagogu, zemākā darba algas likme būs 9,54 eiro. Lai nodrošinātu pieaugumu, palielinātas viena izglītojamā izmaksas. Piemēram, bērnam pirmsskolas izglītības programmās mērķdotācijas apmērs palielināts no 105,15 uz 129,44 eiro, 1.-6.klases izglītojamam — no 108,64 uz 121,93 eiro, 7.-9.klases izglītojamam — no 139,99 uz 157,12 eiro, bet 10.-12.klases izglītojamam — no 150,43 uz 168,84 eiro.

Par 15,21 eiro palielināts mērķdotācijas apmērs 1.-9.klases skolēniem slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs, kurās īsteno ilgstoši slimojošo bērnu un skolēnu izglītošanu ārpus izglītības iestādes un pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem. Savukārt par 16,23 eiro palielināts mērķdotācijas apmērs 1.-12. klases izglītojamiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmas speciālās izglītības klasēs (grupās) vai iekļaujoši vispārējās izglītības iestādēs un neklātienes un tālmācības vispārējās izglītības programmās.

Tāpat noteikts, ka vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, izņemot profesionālo vidējo izglītību, un interešu izglītības iestādes vadītāja, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītāju zemākā mēneša darba algas likme pieaugs atbilstoši izglītojamo skaitam. Piemēram, vadītājiem ar izglītojamo skaitu no 1001 līdz 3001 un vairāk atalgojums pieaugs par 12,2%, kamēr vadītājiem ar izglītojamo skaitu no 151 līdz 300 — par 21,5%.

Savukārt izglītības iestāžu vietnieku un struktūrvienību vadītāju zemākā mēneša algas likme nevarēs būt zemāka par izglītības metodiķa zemāko mēneša darba algas likmi, lai ievērotu pedagogu amatu hierarhiju. Iepriekšējā MK noteikumu redakcija noteica, ka algas likme nevar būt zemāka par pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi.

Pieņemtajos grozījumos arī atrunāts, ka izglītības iestādes vadītājs pedagoga slodzi nosaka astronomiskajās stundās. Iepriekš, nosakot pedagoga darba slodzi, izglītības iestāžu vadītāji bieži vadījās pēc akadēmiskajām stundām, nepamatoti palielinot pedagoga slodzi, atzīmēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Savukārt piemaksas par darbu īpašos apstākļos no valsts budžeta tiks piešķirtas visiem pedagogiem profesionālās izglītības programmās, ne tikai profesionālās pamatizglītības programmās. Kā skaidro IZM, visos profesionālās izglītības veidos, kas tiek īstenoti grupās izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, ir nepieciešama individuālā pieeja un lielāks atbalsts izglītojamajiem.

Grozījumi attiecas arī uz papildu finansējumu pedagogu — pedagogu palīgu, logopēdu, pagarinātās dienas grupas skolotāju pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā — darba samaksai, kuri īsteno izglītības programmas mācību gadā, kad pāriet uz mācībām valsts valodā. Viena izglītojamā mērķdotācijas apjoms pirmsskolas izglītības programmās noteikti 34,41 eiro, bet pamatizglītības programmās — 20,16 eiro.

Kopumā pedagogu darba samaksas palielināšanai 2024.gada valsts budžetā papildus paredzēti 96,2 miljoni eiro. Pedagogu zemākā vienas darba stundas likme no 1.janvāra pieaug no 8,50 eiro līdz 9,54 eiro, kas ir par 12,2% vairāk nekā līdz šim, sasniedzot 1374 eiro mēnesī par slodzi 36 stundas nedēļā. Savukārt pirmsskolas pedagogu atalgojuma minimālā vienas darba stundas likme no līdzšinējiem 7,75 eiro vai 1240 eiro mēnesī pieaugs līdz 9,54 eiro, sasniedzot 1526 eiro mēnesī par 40 stundu darba slodzi nedēļā.

Kā aģentūru LETA informēja IZM, tā ir sagatavojusi arī konceptuāli jaunu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli «Programma skolā», kas tiks prezentēts janvāra sākumā.

Ar jaunā finansēšanas modeļa konceptu IZM nāca klajā, skatot jautājumu par skolu tīkla reformu. Tas paredz «līdzvērtīgu finansējuma apmēru līdzīgām izglītības iestādēm visā valsts teritorijā» — valsts budžeta finansējums mērķdotācijai pedagogu atalgojumam tiks piešķirts tām izglītības iestādēm, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem par ilgtspējīgu izglītības iestādi.

Ja izglītības iestāde neatbildīs uzskaitītajiem kritērijiem pamatizglītības posmā, valsts finansējums tiks samazināts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto minimālā skaita kritēriju konkrētā klašu grupā, un starpību būs nepieciešams līdzfinansēt no dibinātāja līdzekļiem. Tikmēr vidējās izglītības posmā valsts budžeta finansējums netiks piešķirts, attiecīgi programmu īstenošanai nepieciešamais finansējums pilnā apmērā būs jāsedz dibinātājam.