Piekrītot kritikai par privātajām lidmašīnām, Kariņš uzsver savu ieguldījumu Latvijas lomas ES un NATO stiprināšanā

Valsts kanceleja (VK) aģentūrai LETA sagatavojusi informāciju par bijušā premjera pēdējo trīs gadu starptautiskajām vizītēm, kurās izmantoti gan regulārie, gan speciālie avioreisi. Apkopotā informācija liecina, ka kopumā 18 reizes Kariņš izmantojis privātās lidmašīnas pakalpojumus, un tās izmaksas atkarībā no pārlidojumu un delegācijas locekļu skaita svārstījušās no 14 337 eiro līdz 49 950 eiro.

Kariņš arī akcentē, ka vienmēr ir iespējams pilnveidot procedūras, šajā gadījumā procedūru, kādā augstākajām valsts amatpersonām ir iespējams izmantot speciālo reisu pakalpojumus, un kāds ir tam atvēlamo līdzekļu apjoms.

Viņš atzīmēja, ka speciālu reisu izmantošana ir dārgs pakalpojums, izmaksas par vienu lidojumu visai delegācijai sasniedz vairākus desmitus tūkstošus eiro. Pēc Kariņa paustā, ir saprotami, ka rodas jautājumi, vai tiešām šādu pakalpojumu izmantošana valdības vadītāja darbā ir nepieciešama un attaisnojama.

«Jāuzsver, ka ārvalstu vizītes pamatā tika rīkotas ar komercreisu palīdzību — kad tie nebija pieejami, to pieejamība bija ierobežota, vai arī nokļūšana līdz galamērķiem bija loģistiski sarežģīta, ņemot vērā uzņemošās puses drošības un protokolāros uzstādījumus, tika izmantoti speciālie reisi,» pauda kādreizējais premjers.

Tāpat Kariņš skaidroja, ka valdības vadītāja darbs ir intensīvs, atbildība ir par visas valdības darbu, par premjerministra uzmanību konkurē iekšpolitiski un ārpolitiski jautājumi. Viņš pauda pārliecību, ka Ministru prezidentam ir jāieņem aktīva loma Latvijas ārpolitikas veidošanā.

«Latvijas kā mazas un atvērtas demokrātijas interesēs ir būt draudzīgās attiecībās ar iespējami plašu valstu loku pasaulē, jo īpaši Eiropā. Latvijai jābūt pilnvērtīgi pārstāvētai un klātesošai starptautiskajās sanāksmēs, kur notiek lēmumu pieņemšana par jautājumiem, kas ietekmē mūsu drošību, labklājību un ekonomisko attīstību. Ministru prezidents pārstāv valsti Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmē, Eiropadomē, kā arī no šī gada un turpmāk — NATO samitā,» skaidroja ārlietu ministrs.

Kariņš klāstīja, ka laikā, kad viņš pildīja Ministru prezidenta amata pienākumus, pasaule piedzīvoja divus satricinājumus — Covid-19 pandēmiju un Krievijas karu Ukrainā, kas radīja aviosatiksmes traucējumus, komercreisu pieejamības pilnīgu vai daļēju pārrāvumu.

Bijušais premjers arīdzan uzsvēra, ka, sākoties karam Ukrainā, būtiski pieauga ārpolitikas loma arī viņa darbā. Darbības mērķi bija atbalsts Ukrainai, Latvijas drošības stiprināšana un Krievijas savaldīšana. Latvija vēl pirms kara sākuma paguva aizsūtīt uz Ukrainu pretgaisa aizsardzības raķetes «Stinger», konsekventi ir sniegusi visa veida atbalstu, un esmu personīgi aktīvi iestājies ES līderu sarunās par Ukrainas ceļu uz ES.

Tāpat Kariņš norādīja, ka gadu gaitā, esot premjerministra amatā, viņam ir izveidojušās labas attiecības ar daudzu ES valstu un valdību līderiem, tādēļ Kariņš izmantoja iespēju tieši kontaktēties ar viņiem, doties vizītēs un ES līderu organizētos pasākumos.

«Esmu gan apmeklējis, gan uzņēmis Latvijā Francijas prezidentu Emanuēlu Makronu, Spānijas premjerministru Pedro Sančesu, Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, Apvienotās Karalistes premjerministrus Borisu Džonsonu un Riši Sunaku. Nereti vizītes tika organizētas pēdējā brīdī, nebija paredzams to ilgums, tādēļ, dodoties tajās, tika izmantoti speciālie reisi,» rakstiskajā atbildē skaidroja Kariņš.

Atbilstoši VK sniegtajai informācijai 2021.gada 7.maijā Kariņš no Rīgas devās uz Portu, kur 7.maijā un 8.maijā norisinājās neformālā Eiropadome. 8.maijā bija reiss atpakaļ uz Latviju. Delegācijā bijušo Ministru prezidentu pavadīja divi Ministru prezidenta biroja pārstāvji, divi Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji un Valsts drošības dienesta (VDD) pārstāvis. Privātās lidmašīnas izmantošanas izmaksas sasniedza 45 000 eiro.

Tāpat bijušais premjers 2021.gada 5.oktobrī vadīja Krīzes vadības padomes sēdi un Ministru kabineta sēdi, pēc kuras uzreiz devās uz neformālo Eiropadomi Ļubļanā, kas notika 5.okotbrī un 6.oktobrī. 6.oktobrī Kariņš atgriezās Rīgā. Delegācijā bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, divi ĀM pārstāvji un VDD pārstāvis. Par privātās lidmašīnas izmantošanu tika samaksāti 33 200 eiro.

Kariņš 2021.gada 10.novembrī kopā ar diviem Ministru prezidenta biroja pārstāvjiem, ĀM pārstāvi un VDD pārstāvi no Rīgas devās uz Berlīni, lai tiktos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Bundestāga kristīgo demokrātu un Kristīgi sociālās savienības parlamentārās grupas vadītāju Ralfu Brinkhausu un Portugāles premjerministru Antonio Kostu un visu jauno Vācijas koalīciju veidojošo partiju pārstāvjiem augstā līmenī. Atgriešanās notika tajā pašā dienā. 11.novembrī, Lāčplēša dienā, Ministru prezidents piedalījās piemiņas pasākumā Brāļu kapos, godinot Latvijas brīvības cīnītājus. VK norāda, ka šajā laikā regulāro lidojumu pieejamība bija apgrūtināta. Privātās lidmašīnas izmantošanas izmaksas sasniedza 27 000 eiro.

Bijušais Ministru prezidents 2021.gada 1.decembrī kopā ar četriem Ministru prezidenta biroja pārstāvjiem, vienu ĀM pārstāvi un VDD pārstāvi no Rīgas devās uz Parīzi, lai tiktos ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Atgriešanās bija tajā pašā dienā. Par privātās lidmašīnas izmantošanu tika samaksāti 39 600 eiro.

VK skaidro, ka šī bija nozīmīga divpusēja vizīte, pirms Francija pārņēma prezidentūru ES. Bija būtiski runāt par NATO lomu, Krievijas draudiem Eiropas drošībai un citiem jautājumiem. Tikšanās laiks tika stingri noteikts no uzņemošās puses, un to nebija iespējams mainīt, lai pielāgotos regulāro lidojumu laikiem. Vizītes ietvaros bija arī atsevišķa tikšanās ar OECD vadītāju, norāda VK.

Savukārt pagājušā gada 2022.gada 19.janvārī Kariņš no Rīgas devās uz Varšavu, kur tikās ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki. VK norāda, ka šī vizīte bija nozīmīga reģiona drošībai. Bija sarežģīta situācija uz Baltkrievijas robežas, un tika saņemta arī ASV izlūkošanas informācija par plānoto Krievijas uzbrukumu Ukrainai — tāpēc strauji tika organizēta vizīte uz Varšavu, uz ko bija problemātiski iegādāties biļetes uz regulāriem reisiem. VK atzīmē, ka delegācijā bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, viens ĀM pārstāvis un VDD pārstāvis. Kariņš atgriezās Rīgā tajā pašā dienā. Lidojumi izmaksāja 26 000 eiro.

Bijušais premjers pērn 10.februārī no Rīgas devās uz Berlīni, lai tiktos Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Šī Baltijas valstu pārstāvjiem bija pirmā tikšanās ar jaunievēlēto kancleru. Vācija Krievijas uzbrukuma Ukrainai priekšvakarā paziņoja par drošības garantijām Baltijas valstīm un skaidri iezīmēja, ka uzbrukumam Ukrainai sekos asa Rietumu reakcija, klāsta VK.

Pēc VK paustā, uzaicinājums uz tikšanos notika ar īsu brīdinājumu, kad nebija vairs iespējams iegādāties biļetes uz regulāro reisu vajadzīgajā datumā. Delegācijā bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, ĀM pārstāvis un VDD pārstāvis. Atgriešanās Rīgā notika tajā pašā dienā un lidojuma izmaksas sasniedza 31 470 eiro.

Kariņš 2022.gada 17.februārī no Rīgas devās uz Briseli, kur tikās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Vācijas kancleru Šolcu. Šajā dienā bijušais Ministru prezidents piedalījās arī Eiropas Savienības-Āfrikas Savienības samitā. Savukārt 18.februārī Kariņš tikās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu un pēc tikšanās atgriezās Rīgā.

VK atzīmē, ka šajā laikā reisi uz Briseli vēl nekursēja ar tādu regularitāti, kādu pamazām jau bija izdevies atjaunot uz citiem galamērķiem. Lai delegācija vajadzīgajā laikā nokļūtu Briselē, bija nepieciešams izmantot speciālo reisu. Delegācijā bija divi Ministru prezidenta biroja pārstāvji un VDD pārstāvis. Par privātās lidmašīnas izmantošanu tika samaksāti 28 050 eiro.

Bijušais premjers 2022.gada 10.martā no Rīgas devās uz Parīzi, kur no 10.marta līdz 11.martam norisinājās neformālā Eiropadome. Ministru prezidents Rīgā atgriezās 11.martā. VK skaidro, ka neformālās Eiropadomes laikā tika lemts par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, un Kariņš iestājās par šī statusa piešķiršanu, kas sekmēja Ukrainai pozitīvu lēmumu nākamajās sarunās. Delegācijā ar Ministru prezidentu bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, divi ĀM pārstāvji un VDD pārstāvis. Delegācija ar Kariņu Rīgā atgriezās 11.martā. Šī lidojuma izmaksas sasniedza 44 150 eiro.

Pērn 14.martā Kariņš no Rīgas devās uz Londonu, kur 14.martā un 15.martā piedalījās Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībvalstu līderu sanāksmē un tikās ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu. Atgriešanās Rīgā notika 15.martā.

JEF līderu sanāksmē tika runāts par ātro reaģēšanas spēku spējām ierasties krīzes situācijā, pirms vēl NATO spējusi noreaģēt. VK norāda, ka šis ir būtisks formāts Baltijas valstu drošībai, īpaši nozīmīgi tas bija jau uzreiz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. 14.marta un 15.marta sanāksmes rezultātā nākamā JEF līderu sanāksme notika Rīgā 2022.gada decembrī. Kopā ar Ministru prezidentu darba vizītē devās četri Ministru prezidenta biroja pārstāvji, ĀM pārstāvis un VDD pārstāvis. Lidojuma izmaksas sasniedza 42 960 eiro.

Savukārt pagājušā gada 2.jūnijā Kariņš tikās ar Slovākijas premjerministru Edvardu Hēgeru un piedalījās augsta līmeņa konferencē «Globsec 2022 Bratislava Forum». VK atzīmē, ka došanās uz Slovākiju bija ar regulāro reisu, taču atgriezties no Bratislavas ar regulāro reisu nebija iespējams. Nākamais regulārais reiss būtu pieejams tikai nākamās dienas vakarā no Vīnes, tāpēc atgriešanās tika organizēta tajā pašā dienā ar speciālo reisu. Delegācijā ar bijušo premjerministru kopā devās trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, viens ĀM pārstāvis un VDD pārstāvis. Šī lidojuma izmaksas sasniedza 14 337 eiro.

Kādreizējais Ministru prezidents pagājušā gada 14.jūnjā atgriezās Rīgā no Hāgas, uz ko savukārt ar komercreisu bija ieradies no vizītes Spānijā, uz kuru došanās arī bija komercreisā. Hāgā Kariņš tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un vairāku NATO sabiedroto valstu un valdību vadītājiem. VK atzīmē, ka šajā formātā Latvijas Ministru prezidents bija vienīgais aicinātais no Baltijas valstīm. Delegācijā trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, ĀM pārstāvis un VDD pārstāvis. Lidojuma izmaksas bija 29 500 eiro.

Savukārt pagājušā gada 30.augustā Kariņš no Rīgas devās uz Kopenhāgenu, kur piedalījās Baltijas jūras valstu samitā. Samits iepriekš tika plānots Bornholmā, bet divas dienas pirms pasākuma lidostas darbinieku streika dēļ tika pārcelts uz Kopenhāgenu.

Došanās uz Kopenhāgenu notika pēc Ministru kabineta sēdes, atgriešanās Rīgā notika tajā pašā dienā — 30.augustā. VK norāda, ka samitā uzmanība bija pievērsta Baltijas jūras valstīm, kā tām pēc iespējas labāk pārvarēt enerģētisko atkarību no Krievijas un līdz ar atjaunojamo energoresursu attīstību stiprināt savu enerģētisko neatkarību un noturību. Kopā ar Ministru prezidentu darba vizītē devās trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji un VDD pārstāvis. Lidojuma izmaksas bija mērāmas 37 400 eiro apmērā.

Kariņš 2022.gada 4.septembrī no Rīgas devās uz Berlīni, lai tur piedalītos Baltijas valstu premjerministru sanāksmē, tiktos ar Vācijas politiķiem un Frīdriha Hajeka fonda starptautiskās balvas pasniegšanas ceremonijā saņemtu fonda piešķirto starptautisko balvu par brīvā tirgus ekonomikas konsekventu aizstāvību, īstenojot uz tirgu orientētu ekonomikas un budžeta politiku. Atgriešanās Rīgā notika tajā pašā dienā. Kopā ar Ministru prezidentu darba vizītē devās trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, ĀM pārstāvis un VDD pārstāvis. Lidojumu pieejamība atbilstoši paredzētai programmai bija apgrūtināta, atzīmē VK. Šī lidojuma izmaksas sasniedza 42 600 eiro.

Bijušais Ministru prezidents pagājušā gada 6.oktobrī no Rīgas devās uz Prāgu, kur piedalījās Eiropas politiskās kopienas sanāksmē un tikās ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu. 7.oktobrī Prāgā notika neformālā Eiropadome, pēc kuras Ministru prezidents atgriezās Rīgā. Delegācijā ar premjerministru kopā devās trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, ĀM pārstāvis un VDD pārstāvis. Lidojuma izmaksas bija 36 250 eiro. VK akcentē, ka, izmantojot regulāros reisus, šis komandējums būtu aizņēmis četras dienas, tas ir, divas papildu dienas.

Kariņš šī gada 17.martā no Žešuvas Polijā atgriezās Rīgā pēc vizītes Ukrainā, kur bija ticies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku un Ukrainas premjerministru Denisu Šmihalu, lai pārrunātu turpmāko nepieciešamo atbalstu Ukrainas cīņā pret Krievijas agresiju un Ukrainas integrācijas centienus Eiropas Savienībā un NATO.

VK klāsta, ka uz Varšavu tika lidots ar regulāro reisu. Lai nonāktu Ukrainas galvaspilsētā, tika izmantots autotransports un vilciens, savukārt atpakaļceļā līdz Polijai tika izmantots vilciens. Pēc VK paustā, no Polijas nebija iespējama atgriešanās ar regulāro reisu konkrētajā dienā, tāpēc no Žešuvas tika izmantots speciālais reiss. Vizītes datums tika vairākkārt mainīts un pieskaņots Ukrainas puses uzņemšanas iespējām. Kopā ar Kariņu darba vizītē devās četri Ministru prezidenta biroja pārstāvji, ĀM pārstāvis un divi VDD pārstāvji. Par privātās lidmašīnas izmantošanu tika samaksāti 20 205 eiro.

Savukārt 1.jūnijā Kariņš no Rīgas devās uz Eiropas Politiskās kopienas sanāksmi Kišiņevā. Samita norises laikā Kišiņevas lidosta tika slēgta regulārajiem reisiem. Atgriešanās Rīgā notika tajā pašā dienā. Kopā ar Ministru prezidentu darba vizītē devās trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, ĀM un VDD pārstāvis. Lidojuma izmaksas sasniedza 35 383 eiro.

Kariņš 20.jūnijā pēc valdības sēdes vadības devās uz Londonu, kur piedalījās divpusējās tikšanās un 21.jūnijā — Ukrainas atjaunošanai veltītā konferencē. VK uzsver, ka regulārie reisi nebija pieejami pēcpusdienā, kas ļautu ielidot pirms programmā paredzētās tikšanās. Atgriešanās Rīgā bija ar regulāro reisu. Delegācijā bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, ĀM pārstāvis un VDD pārstāvis. Lidojums izmaksāja 30 775 eiro.

Bijušais Ministru prezidents 17.jūlijā devās uz ES-Latīņamerikas un Karību valstu kopienas (ES-CELAC) trešo samitu, kas norisinājās 17.jūlijā un 18.jūlijā Briselē. ES-CELAC samitā piedalījās un Briselē ieradās 62 valstu līderi — 29 ES dalībvalstu un ES institūciju līderi un 33 Latīņamerikas un Karību valstu valdību vadītāji, kas rada papildu drošības un loģistikas prasības.

VK akcentē, ka organizatoriski samits bija ļoti komplicēts, praktiskā informācija un programma tika mainīta vairākas reizes un precizēta pat norises dienā, ņemot vērā daudzu Latīņamerikas un Karību valstu pēdējā brīža sniegto loģistikas informāciju. Tas savukārt radīja arī izmaiņas samita kopīgajā un līdz ar to arī Latvijas Ministru prezidenta vizītes programmā. Samita sagatavošanas vizīte, ko organizēja Padomes Ģenerālsekretariāta protokols, notika pirms samita — sestdienā, 15.jūlijā. 18.jūlijā Ministru prezidents atgriezās Rīgā. Delegācijā bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji un VDD pārstāvis. Lidojuma izmaksas sasniedza 49 950 eiro.

VK skaidro, ka speciālos reisus organizē ceļojumu aģentūra, ar ko VK pēc cenu aptaujas rīkošanas ir noslēgusi līgumu par komandējumu nodrošināšanu.

Tāpat VK norāda, ka laikā no 2021. līdz 2023.gadam, kad bijušais premjers sāka izmantot speciālos reisus, starptautiskajā politikā tikšanās un sanāksmes sāka atgriezties klātienes formātā, taču joprojām bija Covid-19 pandēmija un pastāvēja ar to saistītie ierobežojumi visā pasaulē, kas ietekmēja aviācijas nozare, proti, tā vēl nebija atgriezusies pie tādas lidojumu intensitātes, kāda bija pirms pandēmijas, piemēram, aviopakalpojumi varēja pēkšņi tikt atcelti vai pārcelti uz citu laiku.

VK vērš uzmanību uz to, ka 2022.gadā Covid-19 pandēmija vēl nebija beigusies, kad notika Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Tā ietekmē Kariņa darba kārtībā pieauga gan ienākošo, gan izejošo ārvalstu vizīšu skaits, tika sasauktas papildu sanāksmes gan Eiropadomes formātā, gan citos formātos, lai operatīvi vienotos par atbalstu Ukrainai un Krievijas sankcionēšanu.

«Šo tikšanos un sanāksmju laikā panākta Eiropas aizsardzības spēju stiprināšana, kas paaugstina arī Latvijas drošību, tāpat stiprināts NATO Austrumu flangs, panākts Eiropas Savienības politisks un finansiāls atbalsts Baltijas jūras valstu enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, apliecināts nešaubīgs un pastāvīgs Latvijas atbalsts Ukrainai un Ukrainai nodrošināts ES kandidātvalsts statuss,» norāda VK.

Pēc VK paustā, lai pārstāvētu Latviju augsta līmeņa starptautiskās sanāksmēs, bijušais Ministru prezidents no 2021. līdz 2023.gadam aviosatiksmē izmantoja gan komercreisus, gan speciālos reisus, savukārt dodoties uz kaimiņvalstīm pie iespējas izmantots autotransports.

Tāpat VK skaidro, ka, plānojot valdības vadītāja nokļūšanu galamērķī, tika ņemts vērā Ministru prezidenta darba grafiks, iekšpolitiskie notikumi un komercreisu pieejamība. Trīs gadu laikā Kariņš ārvalstu vizītēs devies arī ar regulārajiem reisiem — šādas bijušas 35 reizes.

«Vērtējot Ministru prezidenta došanos ārvalstu vizītēs, jāņem vērā, ka sanāksmes, it īpaši krīzes apstākļos, tiek plānotas ar īsu brīdinājumu par to norisi. Saasinoties ģeopolitiskajai situācijai, šādu pasākumu kļuva vairāk, turklāt Ministru prezidenta dienas kārtībā bija ne tikai komandējumi ārpus valsts, bet arī citu valstu amatpersonu uzņemšana šeit, Latvijā,» uzsver VK.

Kā ziņots, Kariņa Ministru prezidenta laika delegācijām paredzētie speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta izmaksāja 613 830 eiro, liecina VK apkopotā informācija.

Interesi par Kariņa laikā veiktajiem speciālajiem reisiem izrādījuši «Apvienotā saraksta» (AS) politiķi, pieprasot sniegt viņiem šādu informāciju. AS gribēja zināt par Kariņa vēl premjera pilnvaru laikā izmantotajiem privāto lidsabiedrību pakalpojumiem. Informāciju par to atbilstoši premjeres Evikas Siliņas (JV) rezolūcijai sagatavojis VK direktors Jānis Citskovskis.

Viens no pieprasījuma iesniedzējiem, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS), atsaucoties uz saņemto atbildi, publiski norāda, ka trešā daļa no visiem lidojumiem veikta, nevis pērkot vietu regulārajā avioreisā, bet īrējot visu lidmašīnu.

Kariņa speciālo reisu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem 2021.gadā izlietoti 144 800 eiro, 2022.gadā — 332 717 eiro un 2023.gadā — 136 313 eiro, teikts Citskovska vēstulē. Smiltēns norāda, ka attiecīgās summas izlietotas par 18 lidojumiem.

VK vadītājs norāda, ka AS pieprasījumā minētajā laika posmā no 2019.gada janvāra līdz 2023.gada septembrim Ministru prezidenta vadītā delegācija, dodoties ārvalstu komandējumos, izmantojusi regulāros avioreisus 35 pārlidojumos un 18 speciālo lidojumu pakalpojumus.

No Citskovska vēstules secināms, ka Ministru prezidenta funkciju nodrošināšanai speciālos reisus savulaik izmantojuši arī citi premjerministri.