Pētnieks: Iedzīvotāju atbalsta mazināšanos Ukrainai varētu saistīt ar «sastingumu» frontē

Iepazīstoties ar SIA «Rait Custom Research Baltic» veikto pētījumu, kas tapis pēc Valsts kancelejas pasūtījuma, un kura rezultāti liecina par Latvijas iedzīvotāju atbalsta samazināšanos Ukrainas uzvarai pār Krievijas agresiju, pētnieks norādīja, ka iedzīvotāju atbalsta kritums nav dramatisks un šie rādītāji nav pārsteidzoši.

Viņš atzīmēja, ka līdzīga tendence Latvijā bija novērojama arī 2017.gadā veiktā aptaujā, pēc 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas, kura arī uzrādīja atbalsta samazināšanos Ukrainai.

Vienlaikus pētnieks akcentēja, ka tas nav raksturīgs tikai Latvijas sabiedrībai. «Jebkurā ilgstoša konflikta situācijā, kuram sabiedrība ir ilgi sekojusi līdzi, sabiedriskajai domai, cilvēku mobilizācijai pieņemt vienu vai otru pozīciju ir tendence vājināties,» sacīja Kaprāns, piebilstot, ka arī šajā aptaujā ir novērojams, ka gandrīz visur, kur datos manāms pieaugums vai kritums, tas noticis respondentiem vairāk izvēloties atbildi «grūti pateikt».

Kaprāns norādīja, ka pozīcijas «grūti pateikt» biežāku izvēli varētu ietekmēt arī situācija frontē, proti, tās zināms «sastingums».

Skatoties uz aptaujas datiem plašāk, pētnieks uzsvēra, ka ļoti būtiska ir polarizācija, lingvistisko grupu atšķirības Latvijas sabiedrībā, kuras būtiski nav mainījušās.

Vienlaikus sociologs norādīja, ka viņam kā pētniekam joprojām ir pārsteidzoši, cik liels Latvijas krievvalodīgo īpatsvars šādos ģeopolitiskos jautājumos ieņem vidus pozīciju, proti, neizvēlas atbalstīt ne vienu, ne otru pusi, piebilstot, ka tas ir jau ilglaicīgi un noturīgi. «Faktiski varam runāt par pusi no Latvijas krievvalodīgajiem, kas vairāk vai mazāk izvēlas nepozicionēties, proti, izvēlas savu pozīciju kā nepozīciju,» pauda Kaprāns.

Pētnieks piebilda, ka šī nepozicionēšanās Latvijas krievvalodīgo vidū vairs nav apmulsums, kā tas šķita 2022.gadā, bet gan veids kā liela daļa krievvalodīgo redz pasauli.

Tāpat Kaprāns norādīja, ka plašākā laika griezumā sabiedriskajā domā būs iespējams redzēt vēl lielākas svārstības, ja frontē nenotiks būtiskas pārmaiņas.

Pētnieks arī vērsa uzmanību aptaujas apgalvojumam «Es uzticos Krievijas valsts mediju informācijai par karu Ukrainā», kurā novērojams kāpums par 7 procentpunktiem, proti, martā šādu viedokli pauda 8% aptaujāto, bet jūnijā — 15%. Kaprāns atzina, ka šis kāpums ir vērā ņemams, turklāt tas ir nopietns signāls arī tiem, kas vēlas likvidēt sabiedrisko mediju saturu krievu valodā.

Kā ziņots, minētā aptauja veikta šī gada jūnijā, aptverot 1005 respondentus — Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma izmaksas bija 3956 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, un tas tika finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.