Pētniece: ES līgumi neliedz uzņemt Ukrainu ar okupētām teritorijām

Viņa kā citu piemēru minēja Moldovu, par kuras iestāšanās ES sarunu sākšanu vienojās Eiropadome, neskatoties uz to, ka Piedņestras apgabalu kontrolē Krievija. Palkova uzsvēra, ka teorētiski no juridiskās puses ar Ukrainu var runāt par līdzīgu scenāriju, taču ir viena būtiska atšķirība — Ukrainā patlaban notiek karadarbība.

Pētniece atzīmēja, ja Ukraina saglabās savas teritorijas daļas, tad Ukraina varētu virzīties tālāk uz pievienošanos ES, jo vienīgais, kas šajā procesā tiek skatīts, ir Kopenhāgenas kritēriji, kurus noteica 1993.gadā.

Kritēriji paredz, ka valstī ir jābūt stabilām iestādēm, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību. Tāpat valstī ir jābūt funkcionējošai tirgus ekonomikai un spējai izturēt konkurences spiedienu un tirgus apstākļus ES. Valstij ir jābūt spējīgai uzņemties dalībvalsts pienākumus, tostarp spējai efektīvi piemērot noteikumus, standartus un politiku, kas veido ES tiesību aktu kopumu jeb «acquis», un politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķu ievērošanu.

«Kopenhāgenas kritēriji ir oficiālais ceļš, kādā valsts pievienojas ES. Valstī ir jābūt stabilai demokrātijai, tiesiskumam, funkcionējošai tirgus ekonomikai, jāpieņem visi ES tiesību akti un tie ir jāizpilda. Tikai tad Ukraina varēs iestāties blokā. Ņemot vērā, ka sāk parādīties naratīvi par to, ka Ukraina varētu zaudēt karu, manuprāt, ir jābūt absolūti vienotai nostājai — nedrīkst pieļaut situāciju, ka Ukraina zaudē. Mums tas ir jāsaprot, pieļauju, ka arī Eiropas Komisija šobrīd nav skatījusi šādu scenāriju,» sacīja pētniece.

Taujāta, vai līdz ar Eiropadomes lēmumu par iestāšanos ES sarunu sākšanu ar Ukrainu, no Kremļa nav gaidāma kāda pretreakcija, Palkovas ieskatā, ņemot vērā to cik tālu ir aizgājis karš, Kremlim gandrīz vairs nav ietekmes sviru pret Ukrainu. Savukārt, runājot par Piedņestru, ES ir panākusi, ka Piedņestra atrodas starp divām bloka kandidātvalstīm — Ukrainu un Moldovu.

«Domāju, ka nākotnē ar Moldovas izstrādāto Piedņestras integrācijas plānu ar ES, šo jautājumu varēs virzīt tālāk. Manuprāt, nebūs aktīvas provokācijas kaut vai tā iemesla dēļ, ka Krievija varētu vairāk fokusēties uz Zviedrijas kļūšanu par NATO dalībvalsti, jo Turcijas parlamenta Ārlietu komiteja apstiprināja Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO,» pauda pētniece.