Pētījums: Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekamas fiziskās aktivitātes

Pēdējo piecu gadu laikā arvien vairāk cilvēku kļuvuši mazkustīgi, tā sevi vērtē 11% iedzīvotāju. Kopumā katrs piektais jeb 22% aptaujāto uzskata, ka viņiem fizisko aktivitāšu ir krietni par maz, kamēr 42% — nedaudz par maz. Krietni par maz kustas lielākoties iedzīvotāji pēc 45 gadu vecuma un tie, kuri kopumā savu dzīvesveidu vērtē kā neveselīgu.

Aptuveni trešdaļa jeb 31% respondentu atbildējuši, ka kustas pietiekami, bet tikai 2% uzskata, ka fizisko aktivitāšu ir pārāk daudz.

Lielākajai daļai jeb 61% aptaujāto pēdējā gada laikā fizisko aktivitāšu apjoms nav mainījies, katram ceturtajam jeb 24% tas ir samazinājies, bet tikai 12% — palielinājies.

Lai vairotu ikdienas fizisko aktivitāšu apjomu, 40% iedzīvotāju visbiežāk izvēlas pārvietoties ar kājām, 26% — doties garās pastaigās. Iecienīta ir arī riteņbraukšana — 19%, vingrošana mājās — 15%, peldēšana — 12% un skriešana — 9%. Tomēr pastaigas un vingrošana populārāka sieviešu vidū, bet riteņbraukšana un skriešana iecienītāka starp vīriešiem.

Ģimenes ārsts Jānis Dreimanis atzīst, ka kādreiz darbs galvenokārt bija fizisks, taču šobrīd arvien vairāk profesiju ir saistītas ar garām darba stundām pie datora, kas, protams, veicina mazkustīga dzīvesveida izplatību. Turklāt, turpinot attīstīties tehnoloģijām, šī tendence tikai pieaugs, uzskata ārsts, piebilstot, ka cilvēkiem savas veselības un pašsajūtas vārdā neizbēgami ir jāprioritizē vajadzība izkustēties.

Ģimenes ārsts iesaka sākt ar absolūto minimumu — 15 minūšu pauzītēm, aktīvi izkustoties, pēc 45 minūšu darba pie datora, strādāšanu pie stāvgalda, pusdienu maltītes ieturēšanu ārpus biroja, to apvienojot ar īsu pastaigu, un tamlīdzīgi.

Viņš arī vērš uzmanību mazkustīga dzīvesveida sekas var būt patiešām nopietnas — no dažādām sirds un asinsvadu slimībām līdz cukura diabētam vai osteoporozei.

Ģimenes ārsts norāda, ka ne vienmēr jāiet uz sporta klubu, lai palielinātu fizisko aktivitāšu apjomu. Izkustēties var arī, dodoties ar kājām uz tuvējo veikalu vai pēc bērna uz bērnudārzu.

«Aktivitāšu apjomu var palīdzēt celt arī mūsdienu tehnoloģiskās ierīces, ģimenes locekļu, darba kolēģu vai draugu vidū ierosinot izaicinājumu par iknedēļas noieto soļu apmēru. Savukārt sporta veidu vajadzētu izvēlēties tādu, kas patiešām sagādā gandarījumu — citam tā var būt skriešana, citam riteņbraukšana vai volejbols, jo tad to būs vieglāk ieviest kā patīkamu ikdienas rutīnu,» aicina ģimenes ārsts.

«Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss» ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar «SKDS». Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.