Pētījums: Covid-19 pandēmija 36% iedzīvotāju radījusi bažas par tuvinieku veselību, 10% likusi baidīties no nāves

Šodien Rungule prezentēja pētījuma sākotnējos rezultātus, kas liecina, ka 27,3% Covid-19 pandēmija radīja pastiprinātas rūpes par veselību, vēl 22,8% tā radīja dusmas par neskaidrību un nenoteiktību, bet vēl 15,3% bija priecīgi, ka var pavadīt laiku kopā ar ģimeni. 10,4% šis laiks lika pastiprināti baidīties no nāves, bet 9,9% radīja lielāku vēlmi dzīvot.

10,3% respondentu pandēmijas laikā nolēma pārvērtēt savas vērtības, 9,7% aptaujāto šķita, ka dzīve ir apstājusies, vēl 7,4% bija pastiprināta vientulības sajūta un 4% radusies dzīves bezjēdzīguma sajūta.

Aptaujā 28% no 1003 respondentiem norādījuši, ka pandēmija nekādus pārdzīvojumus vai pārdomas viņiem neizraisīja.

Ārkārtējās situācijas radītās izmaiņas salīdzinājumā ar 2008.-2010.gada sociāli ekonomisko krīzi lielākā daļa jeb 55% novērtējusi kā nelielas, 37,2% — kā vidējas, bet 4,5% izteikušies, ka viņiem mainījusies visa dzīve.

Arī aptaujāto dzīves līmenis pandēmijas laikā neesot īpaši mainījies. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka dzīves līmenis dzīvesvietā, ģimenē un pašam ir palicis teju nemainīgs, bet Latvijā kopumā tas gan esot pasliktinājies. Piemēram, 19,6% strādājošo cilvēku domā, ka viņu ģimenē pasliktinājies dzīves līmenis, bet viedokli, ka Latvijā dzīves līmenis ir pasliktinājies, pauduši 57% strādājošo respondentu.

Šķetinot pandēmijas ietekmi uz dažādiem cilvēku dzīves aspektiem, atklājies, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā 22,2% darbu veica attālināti, 14,7% — atcēla plānotus ceļojumus, 12,1% — nesaņēma veselības aprūpes pakalpojumus ierobežojumu dēļ, 9,6% respondentu samazinājās darba apjoms pamatdarba vietā, bet 5,1% tieši pretēji — darba apjoms palielinājās.

Pētījumā atklājies, ka 3,9% aptaujāto zaudēja darbu un reģistrējās kā bezdarbnieks, 3,3% bija bezalgas atvaļinājumā, vēl 2,6% mainījās darba līguma nosacījumi no pilna uz nepilnu darba laiku.

Pētnieces atsevišķi cilvēkus iztaujāja arī par pabalstiem un noskaidroja, ka tie, kuri saņēma pabalstus, lielākoties tos vērtējuši kā nozīmīgus savā dzīvē. Tomēr pretrunīgs esot bijis pabalstu piešķiršanas taisnīguma vērtējums — visai līdzīgs cilvēku skaits atzina, gan ka pabalsti pandēmijas laikā piešķirti taisnīgi, gan sniedza pretēju vērtējumu.

Lūgti vērtēt Latvijas valdības piedāvātos krīzes laika risinājumus, lielākā daļa respondentu valdības darbību novērtējuši pozitīvi — tā domāja 51,9% aptaujāto, un 40,5% norādīja, ka valdības īstenotie pasākumi pandēmijas seku mazināšanai bija pareizi. Pretējās domās bija attiecīgi 17,3% un 22,3% respondentu.

92,3% respondentu norādījuši, ka pastiprinātās higiēnas prasības bija saprātīgas, un 89,9% uzskata, ka saslimušo stingra izolācija arī ir saprātīga. Vēl 86,6% norādīja, ka prasība ievērot fizisku distanci ir uzskatāma par saprātīgu, kā arī teju tikpat liela aptaujāto kopa norādīja, ka ceļošanas ierobežojumi bija saprātīgi.

Pulcēšanās pasākumu ierobežošanu kā saprātīgu novērtēja 74,4% aptaujāto, bet vēl 64,9% norādīja, ka saprātīga pandēmijas laikā bija prasība nēsāt sejas masku. Visretāk par saprātīgām cilvēki minēja prasību lietot lietotni «Apturi Covid» un veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu. Tās par saprātīgām vērtēja attiecīgi 39,8% un 34,3% aptaujāto.

Pētījumā arī atklājies, ka pandēmijas laikā sabiedrībā visvairāk samazinājās paļaušanās uz Saeimu, valdību, ticība savai valstij un paļaušanās uz vietējo pašvaldību. Savukārt visvairāk palielinājās cilvēku izolācija, vientulība, nabadzība, alkoholisms un sociālā nevienlīdzība.

Šis pētījums ir daļa no Valsts pētījumu programmas Covid-19 seku mazināšanai.