Pērn Kuldīgas novadā par 8% palielinājies jaundzimušo skaits

Kuldīgas novada Dzimtsarakstu nodaļā pērn reģistrēti 259 jaundzimušie, viņu vidū seši dvīņu pāri. Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn piedzimuši par 20 bērniem vairāk. Pērn no jaundzimušajiem 117 ir meitenes, bet 142 — zēni.

Kuldīgas novads lepojas ar kuplām ģimenēm — no 259 reģistrētajiem mazuļiem, 56 ģimenēs ienākuši kā trešais bērns, piecas ģimenes sagaidījušas savu piekto atvasi, divas — sesto, četras — septīto, bet vienu ģimeni kuplinājis astotais mazulis. 82 ģimenes sagaidījušas savu pirmo mazuli, bet 88 — otro.

Atbalsts jaunajām ģimenēm ir viena no Kuldīgas novada prioritātēm — pašvaldība jau vairāku gadu garumā izmaksā jaundzimušā pabalstu, kā arī apmaksā licencētas aukles pakalpojumus ģimenēm, kuru bērniem pusotra gada vecumā nepietiek vietas pašvaldības bērnudārzā. Arī brīvpusdienas visiem skolēniem ir būtiska priekšrocība, ko novērtē jaunās ģimenes. Neiztrūkstoša tradīcija ir piemiņas suvenīrs — sudraba karotīte, ko dāvanā no Kuldīgas novada pašvaldības tradicionāli saņem katrs jaundzimušais, kuram vismaz viens no vecākiem dzīvesvietu deklarējis Kuldīgas novadā.

Pērn vecāki saviem bērniem izvēlējušies gan latviskus, gan neierastus vārdus — pērn populārākie vārdi meitenēm bijuši Emīlija, Gabriela, Elza, Alise, Amēlija, bet zēniem — Adrians, Emīls un Valters. Kā katru gadu, vecāki vārda izvēlē ir radoši un arī pērn vairāki mazuļi tikuši pie unikāla vārda — Zelda, Koleta, Lara, Luiss, Pablo un citi. Turklāt 16 ģimenēs mazuļi tikuši pie diviem vārdiem.

Kuldīgas novada Dzimtsarakstu nodaļas apkopotā informācija liecina, ka pērn novadā noslēgta 291 laulība. Visbiežāk pāri par laulības ceremonijas vietu izvēlējušies dzimtsarakstu nodaļu — Kuldīgas Dzimtsarakstu nodaļā «jā» vārds izskanējis 225 reizes, 20 laulības slēgtas ārpus Dzimtsarakstu nodaļas telpām — viesu namos, savā īpašumā vai saimniecībā, bet 46 — Kuldīgas novada baznīcās.

Populārākais laulību noslēgšanas vecums pāriem bijis 25 līdz 40 gadi, tomēr 2023.gadā novada Dzimtsarakstu nodaļās salaulāti arī jaunieši — jaunākā līgava un līgavainis bijuši 19 gadus veci. Pie altāra devušies arī ļaudis pensijas vecumā — vecākais līgavainis bijis 78 gadus vecs, bet vecākā līgava — 75.

Kuldīgu, kā savu laulību reģistrēšanas vietu izvēlējušies arī 130 Liepājas un Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji un 74 rīdzinieki. Tāpat Kuldīgas novadā gredzenus mijuši iedzīvotāji no Saldus, Talsu, Ventspils, Ogres, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Ropažu, Ķekavas, Siguldas, Cēsīm, Tukuma, Ādažiem, Bauskas, Valmieras, Preiļu, Madonas novada un Jūrmalas pilsētas. Uz Kuldīgas novada precēties braukuši arī Latvijas pilsoņi no Īrijas, Nīderlandes, Vācijas un Norvēģijas. Dzimtsarakstu nodaļā savu laulību reģistrējuši arī Ukrainas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Krievijas un Polijas pilsoņi. Laulību pērn šķīruši 43 pāri.

Dzimtsarakstu nodaļa atgādina, ka Kuldīgas novada domes noteikumi paredz maksas pakalpojuma atvieglojumus par laulības reģistrāciju novadā deklarētajiem iedzīvotājiem — 25%, ja vienai no personām, un 50%, ja abām personām, kas vēlas noslēgt laulību, deklarētā dzīvesvieta Kuldīgas novadā ir ne mazāk kā sešus mēnešus pirms iesnieguma par laulības reģistrācijas iesniegšanas dienas.

Ik gadu Kuldīgas novada pašvaldība godina un sveic «zelta pārus,» kuri atzīmē kopdzīves 50, 55, 60, 65 un 70 gadu jubilejas. Atsaucoties domes aicinājumam, 2023.gadā Kuldīgas novada Dzimtsarakstu nodaļā un pagastu pārvaldēs kopā pieteicās 46 ģimenes, kuras atzīmēja nozīmīgas kāzu jubilejas.

Svētku pabalstam 50 gadu kāzu jubilejai pieteikušās 26 ģimenes, 55 gadu kāzu jubilejai 12 ģimenes, 60 gadu kāzu jubilejai piecas ģimenes, 65 gadu kāzu jubilejai divas ģimenes, bet 70 gadu kāzu jubilejai viena ģimene.

Arī šogad Kuldīgas novada ģimenes aicinātas izmantot šo iespēju un saņemt svētku pabalstu no pašvaldības. Tuvojoties ievērojamām kāzu gadadienām, iedzīvotājiem jāinformē par to Kuldīgas novada Dzimtsarakstu nodaļas darbiniekus vai pagastu pārvalžu vadītājus. Pabalstu var pieprasīt sešu mēnešu laikā no laulības jubilejas dienas.