Pensionāriem neapliekamo minimumu sola palielināt līdz 1000 eiro

Nākamā gada valsts budžeta izstrāde šobrīd atgādina trilleri ar atvērtu finālu. Latvijas iedzīvotāji aizrautīgi seko katrai Saeimas komisijas sēdei, kustībai valdības kabinetos, ka arī politiķu un ministru izteikumiem….. Galu galā runa taču ir par katra iedzīvotāja, katras ģimenes labklājību. Vai mēs dzīvosim labāk? Jācer, ka vismaz ne sliktāk.

Septembrī parādījās pirmās nākamā budžeta aprises: Latvijas Republikas Finanšu ministrija nāca klajā ar saviem nodokļu paaugstināšanas priekšlikumiem, kurus apstrīdēja sociālie partneri. Pēc tam projekti tika humāni koriģēti, mīkstinot darbaspēka nodokļus, kā arī tika prezentētas jaunas minimālās algas četriem nākamajiem gadiem un noteikts, ka neapliekamā minimuma apmērs pensionāriem tiks paaugstināts līdz 650 eiro.

Pagāja divas nedēļas, un te pēkšņi – sensācija! Finanšu ministrija iesniedz valdībai jaunu ziņojumu par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027. gadam. Dokumentā ir ņemta vērā iepriekšējā kritika, turklāt projektu konceptuāli ir atbalstījusi Nacionālā trīspusējās sadarbības padome.

Projekta autori joprojām liek uzsvaru uz Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugumu — kā viņi to saredz. Finanšu ministrija sola, ka darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, savukārt lielāko pieaugumu sajutīs tieši darba ņēmēji ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

“Piedāvātais scenārijs līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas, tādējādi iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms palielinātos par 0,2–0,3% ik gadu jeb 330 miljoniem eiro trīs gados. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, kas atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi,» skaidro Finanšu ministrijā.

V Minimālā alga

Par cik palielināsies minimālā alga:

2025. gadā – no 700 līdz 740 eiro mēnesī;
2026. gadā – līdz 780 eiro;
2027. gadā – līdz 820 eiro;
2028. gadā – līdz 860 eiro.

V Neapliekamais minimums

Ministrija rosina to paaugstināt pavisam nedaudz, nosakot visiem vienādu fiksētu neapliekamo minimumu:

Plānots, ka no 2025. gada neapliekamais minimums būs 510 eiro, 2026. gadā – 550 eiro, bet 2027. gadā – 570 eiro apmērā.

Senioru zvaigžņu stunda

Nākamgad pensionāriem neapliekamo minimumu rosina palielināt no 500 līdz 1000 eiro mēnesī. Jaunais cipars jau ir iekļauts iesniegtajā Finanšu ministrijas projektā. Šo faktu valdības sēdes priekšvakarā apstiprināja labklājības ministrs Uldis AUGULIS.

Piemēram, ja cilvēks saņem pensiju 750 eiro mēnesī, tad pēc dubultā neapliekamā minimuma ieviešanas 2025. gadā viņa pensija pieaugs par 50 eiro mēnesī. Savukārt, ja seniors saņem pensiju 1000 eiro apmērā, tad no 2025. gada viņa pensija būs par 100 eiro lielāka!

Kas būs ieguvēji?

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, pērn 43 procenti pensionāru saņēma 500 līdz 1000 eiro lielu pensiju, bet katrs trešais jeb 34 procenti saņēma 350 līdz 500 eiro lielu pensiju. Septiņi procenti pensionāru saņēma pensiju, kas bija lielāka par 1000 eiro. Savukārt valsts minimālās pensijas saņēmēju skaits pērn bija 16 procenti no visiem vecuma pensionāriem.

Tikmēr vidējā pensija Latvijā augustā bija 570,01 eiro, bet pavisam valstī ir 435 013 vecuma pensionāru.

Palielināsies arī nodoklis 

Ko likumdevēji prasīs apmaiņā pret neredzēto dāsnumu?

Lai līdzsvarotu neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, Finanšu ministrija piedāvā ieviest vienotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 25,5% apmērā ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī). Ienākumiem virs 8 775 eiro mēnesī plāno saglabāt solidaritātes nodokli 33 % apmērā.

«Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka IIN likme mainītos no 20% un 23% pašlaik uz 25,5%,» norāda Finanšu ministrija.

Negribas mazināt sajūsmu, ar kādu projekta autori piedāvā iedzīvotājiem nodokļa palielinājumu kā iespēju palielināt savus ienākumus, taču diez vai 10 eiro papildus neapliekamajam minimumam būtiski ietekmēs Latvijas iedzīvotāju labklājību. Par neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz minimālās algas līmenim tiek runāts jau sen, bet, kā redzam, pagaidām tas netiek plānots.

Reālu ieguvumu sajutīs pensionāri, kuri saņem pensijas no 501 līdz 1000 eiro apmērā. Ja karstajās diskusijās par 2025. gada budžetu norma par pensiju neapliekamā minimuma dubultošanu netiks pazaudēta, šī daļa pensionāru turpmāk saņems savas pensijas pilnā apmērā. Savukārt strādājošos pensionārus, pārrēķinot ienākumus pēc gada deklarācijas rezultātiem, var sagaidīt nepatīkami pārsteigumi nesamaksāta ienākuma nodokļa veidā.

Taču, kā zināms, solīt vēl nenozīmē dot, tāpēc dzīvosim – redzēsim.

Par otro pensiju līmeni

Jaunajā projektā plānotas arī izmaiņas otrajā pensiju līmenī, kurā tiek novirzīta daļa no katra dalībnieka pensiju apdrošināšanas iemaksām. Iedzīvotāju uzkrājumus otrajā pensiju līmenī pārvalda finanšu institūcijas.

Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, Finanšu ministrija piedāvā pārnest 1% no fondētās pensiju shēmas otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni. Tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru, skaidro ministrija.

Respektīvi, attiecība būs nevis 14 % un 6 %, kā tas ir pašlaik, bet gan 15 % un 5 %. Un šādu attiecību plānots saglabāt no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.

Šis priekšlikums gan izraisīja pamatīgu vētru, pensiju pārvaldniekiem vienā balsī apgalvojot, ka šādi valdība plānojot risināt šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru rēķina.  

Tomēr neatkarīgie eksperti atzīmē, ka šis ir tieši saprātīgs lēmums, un samazināt iemaksas 2. pensiju līmenī bijis nepieciešams jau sen. Jo jau vairāk nekā 20 gadus Latvijas pensionāri šādā veidā atbalsta bankas. Galu galā 2. līmeņa pensiju uzkrājumu pārvaldnieki tās pašas bankas vien ir, un badā tās viennozīmīgi necieš.

Un Finanšu ministrijas arguments, ka pensionāru nauda valsts kasē būs drošāka, šajā gadījumā ir taisnīgs. Cita lieta, ka cilvēki valstij īpaši neuzticas…

Un citas izmaiņas…

Lai veicinātu Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, tiek rosināts pārskatīt akcīzes nodokli degvielai un naftas produktiem, savukārt lai harmonizētu akcīzes nodokļu likmes ar Baltijas valstīm, ministrija piedāvā pārskatīt nodokļa likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskiem dzērieniem, alum un tabakas izstrādājumiem.

Vēl plānots pārskatīt izložu nodokļa, azartspēļu nodokļa likmes, kā arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un dabas resursu nodokļa likmes.

Tiek plānoti arī citi taupības pasākumi:

— samazināt izdevumus sabiedriskajā sektorā, ierobežojot ikmēneša algu pieaugumu vēlētām amatpersonām un Saeimas ieceltām amatpersonām (līdz 2,6 miljoniem eiro gadā);

— samazināt ministriju un citu centrālo iestāžu izdevumus (50 miljoni eiro).

Turklāt, pārskatot kopbudžeta izdevumus, rasti 35 miljoni eiro, bet pārskatot speciālā budžeta izdevumus – gandrīz 16 miljoni eiro.

Plānots, ka Ministru kabinets 2025. gada valsts budžeta projektu un budžeta struktūru 2025., 2026. un 2027. gadam apstiprinās šā gada 14. oktobrī. Likumprojektu par 2025. gada budžetu plānots iesniegt Saeimā šā gada 15. oktobrī.

Ar Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu var iepazīties Tiesību aktu projektu portālā (tapportals.mk.gov.lv).