Pensijas pilsoņiem un nepilsoņiem: kā veidojas apdrošināšanas stāžs?

Vai jūs veicāt sociālās iemaksas?

Kā veidojas pensijas stāžs

Lai, pabeidzot aktīvās darba gaitas, saņemtu sūri grūti nopelnīto pensiju, ir jāatbilst vairākiem kritērijiem. Tātad kam ir tiesības uz Latvijas Republikas valsts vecuma pensiju?

Latvijas vecuma pensiju var pieprasīt personas, kas dzīvo Latvijā, ES valstīs vai valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi sadarbības līgumu sociālās drošības jomā. No 2023. gada 17. jūnija tiesības uz vecuma pensiju ir arī personām, kas dzīvo trešās valstīs.

Pensija tiks piešķirta no iesnieguma iesniegšanas dienas personām, kas;

— ir piedalījušās valsts obligātās pensiju apdrošināšanas sistēmā;

— ir uzkrājušas nepieciešamo apdrošināšanas stāžu;

— ir sasniegušas likumā noteikto pensionēšanās vecumu.

Apdrošināšanas stāžs ir gadi, kad darba devējs par topošo pensionāru ir veicis sociālā nodokļa (sociālās apdrošināšanas iemaksas) maksājumus vai to ir darījis pats darbinieks.

“Apdrošināšanas stāžu veido periodi, kuros veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par attiecīgajiem sociālas apdrošināšanas veidiem,” skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) eksperti,

(!) Apdrošināšanas stāžs ietver arī likumā noteiktos darba periodus un tiem pielīdzinātos periodus, kas uzkrāti līdz 1995. gada 31. decembrim, pirms tika pieņemts likums “Par valsts pensijām”. Iepriekš apdrošināšanas stāžu sauca par darba stāžu.

Trīs apdrošināšanas stāža periodi:

— Darba laiks un tam pielīdzinātie periodi līdz 1990. gada 31. decembrim;

— Darba laiks periodā no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim;

— Darba laiks pēc 1996. gada 1. janvāra.

Apdrošināšanas stāžs līdz 1990. gada 31. decembrim

* Latvijas Republikas pilsoņiem

Apdrošināšanas stāžā ieskaita Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātos darba periodus un tiem pielīdzinātos periodus (1., 2. un 10. apakšpunktā minētais periods, kas uzkrāts ārpus Latvijas, ir vienāds ar apdrošināšanas stāžu):

1. Obligātais militārais dienests;

2. Virsdienests karavīriem un dienests virsniekiem Latvijas Republikas armijā, PSRS Bruņotajos spēkos, ja viņiem sakarā ar darbību Latvijas interesēs atņemta dienesta pakāpe, vai iesaukti aktīvajā militārajā dienestā pēc obligātā karadienesta vai pēc civilās augstskolas beigšanas, ja nesaņem citas valsts pensiju, kuras apmēra noteikšanā ir ņemts vērā šis dienesta periods;

3. Dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs, izņemot VDK;

4. Mācību laiks augstskolā vai citā izglītības iestādē pēc vidējās izglītības iegūšanas (5 gadi un ne vairāk kā 6 gadi speciālistiem, kuriem izglītības iegūšana paredzēta ilgāk par 5 gadiem);

5. Pilna laika pēcdiploma studijas (ne ilgākas par 3 gadiem), pēcdiploma studiju un tālākizglītības laiks;

6. Individuālā darbība;

7. 1. grupas invalīda vai bērna invalīda līdz 16 gadu vecumam, kā arī personas, kas sasniegusi 80 gadu vecumu, kopšanas laiks;

8. Laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam;

9. Algots darbs reliģiskās organizācijās;

10. Laiks, ko politiski represētās personas pavadījušas ieslodzījuma vietās, nometnēs un izsūtījumā, kā arī bēgšanas laiks no šīm vietām (arī ārpus bijušās PSRS teritorijas) – trīskāršā apmērā, bet Tālajos Ziemeļos un pielīdzinātajos rajonos — pieckāršā apmērā;

11. Laiks, kad apdrošinātā persona tika atzīta par 1., 2. vai 3. grupas invalīdu un nestrādāja, bet ne ilgāk kā līdz vecuma pensijas saņemšanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;

12. Darbs kolhozā, sākot no 16 gadu vecuma.

(!) Latvijas pilsoņiem (vīriešiem un sievietēm) apdrošināšanas stāžā ieskaita jebkura veida dienesta laiku PSRS bruņotajos spēkos līdz 1990. gada 31. decembrim, kā arī militāro dienestu Latvijas teritorijā no 1991. gada 1. janvāra (norma stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī).

* Latvijas Republikas nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem

Šīm iedzīvotāju kategorijām apdrošināšanas stāžam pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī represiju periods ārpus Latvijas. Ja šīs personas apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra būs vismaz 20 gadi, tad stāžā tiks ieskaitīti arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie mācību periodi. 

1. Mācību periods augstskolā vai citā izglītības iestādē pēc vidējās izglītības iegūšanas (5 gadi un ne vairāk kā 6 gadi speciālistiem, ja izglītība tiek nodrošināta ilgāk par 5 gadiem);

2. Pilna laika pēcdiploma studijas (ne vairāk kā 3 gadi), pēcdiploma apmācības un tālākizglītības laiks;

3. Laiks, ko politiski represētās personas pavadījušas ieslodzījuma vietās, nometnēs un izsūtījumā, kā arī bēgšanas laiks no šīm vietām (un ārpus bijušās PSRS) — trīskāršā apmērā, bet Tālajos Ziemeļos un pielīdzinātajās teritorijās — pieckāršā apmērā.

(Dienests padomju armijā – tikai Latvijas teritorijā un bijušajās PSRS republikās, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi attiecīgus sociālās drošības līgumus).

(!) Apdrošināšanas periodi līdz 1990. gada 31. decembrim netiek ieskaitīti, ja tie ņemti vērā, piešķirot citas valsts pensiju.

No 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim

Pārejas periods

Apdrošināšanas stāžu veido šādi darba periodi un tiem pielīdzināmi periodi Latvijas teritorijā:

1. Darbs (izņemot darbu pašnodarbinātas personas statusā);

2. Obligātais militārais dienests un alternatīvais (darba) dienests;

3. Virsdienests karavīriem un dienests virsniekiem Latvijas Republikas armijā, Latvijas pilsoņiem – arī PSRS Bruņotajos spēkos, ja viņiem sakarā ar darbību Latvijas interesēs atņemta dienesta pakāpe;

4. Dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs, izņemot VDK;

(Apdrošināšanas stāžā ieskaita 1.-4. punktā minētos periodus, ja šajā periodā ir veiktas vai bija jāveic sociālās iemaksas).

5. Darbs pašnodarbinātas personas statusā;

6. Studiju periods augstskolā, kā arī citās izglītības iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas;

7. Izglītības laiks pēc augstskolas beigšanas un tālākizglītības periods;

8. Aprūpes laiks 1. grupas invalīdam vai bērnam invalīdam līdz 16 gadu vecuma sasniegšanai, vai personai, kura sasniegusi 80 gadu vecumu;

9. Laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam;

(5.-9. punktā minētie periodi tiek ieskaitīti apdrošināšanas stāžā, ja persona par tiem ir veikusi sociālās iemaksas un informācija ir VSAA rīcībā).

10. Laiks, kad iedzīvotājs tika atzīts par invalīdu un nestrādāja, bet ne ilgāk kā līdz vecuma pensijas saņemšanas vecuma sasniegšanai (iesniedzot apstiprinošus dokumentus).

No 1996. gada 1. janvāra

Pensijas piešķiršanas pamats – sociālās iemaksas

Šo periodu aprēķina, pamatojoties uz veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Piešķirot pensiju, ņem vērā visus periodus, kuros iedzīvotājs ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas vai par viņu ir veicis iemaksas darba devējs, vai valsts. Piemēram, laiks, kad iedzīvotājs saņēmis bezdarbnieka pabalstu, bērna kopšanas un citus likumā noteiktos periodus.

(!) Apdrošināšanas stāžu no 1996. gada 1. janvāra apliecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) rīcībā esošie dati par sociālajām iemaksām no iedzīvotāja ienākumiem.

(!) Sīkāku informāciju var atrast Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tīmekļa vietnē: www.vsaa.gov.lv.

Sagatavoja Lana VASILJEVA