Pēc pilnvaru beigām Levits varētu saņemt valsts ikmēneša pensiju ap 6700 eiro apmērā

Likumā par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu norādīts, ka, atstājot amatu, bijušais prezidents saņem no valsts ikmēneša pensiju 85% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Pašlaik prezidenta bruto mēnešalga ir 7962 eiro. Atbilstoši valsts amatpersonu atalgojuma normatīvajam regulējumam, tā ir piesaistīta vidējam atalgojumam valstī, līdz ar to pa gadiem aug.

Atstājot prezidenta amatu, Levits no valsts lietošanā saņems arī automašīnu un viņam paredzēts arī sekretārs. Levitam būs tiesības arī uz valsts nodrošinātu aizsardzību četrus gadus pēc Valsts prezidenta amata atstāšanas. Valsts prezidenta kanceleja (VPK) konkrētā gadījumā, izvērtējot attiecīgā pasākuma raksturu un Valsts prezidenta darba plānojumu, nodrošina personai, kura ieņēma valsts pirmās personas amatu, reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē.

Sociālās un citas garantijas Levits saņems no pirmās dienas pēc Valsts prezidenta amata atstāšanas līdz mūža beigām un neatkarīgi no tā, vai viņam ir citi ienākumi.

Lai gan Levits 19.aprīlī paziņoja, ka viņš kandidēs uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā, taču 10.maijā VPK izplatīja valsts pirmās personas paziņojumu, kurā viņš atsakās no kandidēšanas. Paziņojumā Levits norādīja, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība (NA) un «Jaunā vienotība» (JV) esot atbalstījusi viņa kandidatūru, savukārt «Apvienotais saraksts» (AS) un opozīcijā esošā «Latvija Pirmajā vietā» atbalsta citu kandidatūru.

«Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena,» pauda Levits.

Kā liecina Levita valsts amatpersonas deklarācija par 2022.gadu, viņš ir uzkrājis 556 624 eiro, savukārt finanšu instrumentos ieguldījis vēl aptuveni 970 000 eiro.

Valsts pirmā persona deklarējusi 274 770 eiro uzkrājumus «Luminor Bank» Latvijas filiālē un 281 853 eiro bankā «Banque et Caisse D’epargne de L’etat» Luksemburgā. Prezidenta uzkrājumi pērn auguši par 81 953 eiro.

Finanšu instrumentos Valsts prezidents ir ieguldījis nepilnu miljonu eiro — 529 854 eiro viņš ieguldījis sešos ieguldījumu fondos, bet citi ieguldījumi norādīti 439 678 eiro vērtībā.

Valsts prezidenta īpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā, dzīvoklis Cēsīs, divi zemes gabali Mārupes pagastā un zeme Engures pagastā. Savukārt kopīpašumā Levitam pieder zeme Rīgā. Deklarācijā norādīti arī citi nekustamie īpašumi, kas nav atšifrēti. Tādi valsts pirmajai amatpersonai pieder Engures pagastā, bet kopīpašumā — Rīgā un Smārdes pagastā.

Pagājušā gada deklarācijā norādīts, ka algā no VPK Levits saņēma 75 120 eiro. Viņš ir deklarējis pensiju no Eiropas Savienības Tiesas 191 600 eiro apmērā, pensiju no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) 1690 eiro apmērā, pensiju no Vācijas apdrošināšanas kompānijas «Allianz Lebensversicherung-AG» 1669 eiro, kā arī pensiju no Vācijas pensiju apdrošināšanas sabiedrības «Deutche Rentenversicherung» 13 117 eiro vērtībā.

Tāpat Valsts prezidents deklarējis citus ienākumus 98 eiro apmērā no SIA «Tiesu namu aģentūra», kompensāciju no VPK 15 024 eiro apmērā, papildus ienākumus no VPK 5889 eiro vērtībā. Levits saņēmis arī 200 eiro kompensāciju no VSAA. Latvijas prezidents saņēmis arī mantojumu no Daces Valdas Oses 9979 eiro vērtībā.

Levits ir deklarējis arī parādsaistības 4143 eiro apmērā. Prezidenta īpašumā ir 2009.gadā ražota «Mercedes Benz A160» automašīna.

LETA jau rakstīja, ka 2019.gada 29.maijā Saeima Valsts prezidenta amatā ievēlēja Levitu. Atklātā balsošanā, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, pirmajā vēlēšanu kārtā Levita kandidatūru atbalstīja 61, bet pret bija 32 deputāti.

Levits līdz tam bija Eiropas Savienības tiesas tiesnesis, kā arī starptautiskās publisko tiesību asociācijas «Societas iuris Publici Europaei» valdes loceklis.

Savulaik Levits bijis arī 5.Saeimas deputāts, tieslietu ministrs un Ministru prezidenta biedrs Valda Birkava valdībā, kā arī Latvijas vēstnieks Vācijā, Austrijā, Ungārijā un Šveicē. Jaunievēlētais Valsts prezidents bijis arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis.

Tāpat Levits vadījis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisiju, kā arī bijis Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas koncepcijas autors un Satversmes preambulas jeb ievada autors.

Levits absolvējis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti un Sociālo zinātņu un filozofijas fakultātes Politisko zinātņu nodaļu.