Pavļuts: Strauja Covid-19 saslimstības pieauguma gadījumā nāktos atgriezties pie maskām sabiedriskajā transportā

Politiķis atgādināja, ka kopš pavasara ministrija bija izstrādājusi Covid-19 rīcības plānu rudenim, kurš vasarā tika apstiprināts valdībā. Pēc viņa paustā, Latvija šobrīd atrodas bāzes scenārija līmenī, kurā būtiski traucējumi veselības nozarei vai sabiedrībai kopumā vēl nav iestājušies. Turklāt Covid-19 saslimstības pieaugums septembra otrajā vai trešajā nedēļā tika prognozēts jau iepriekš, jo bērni atgriežas skolā no dažādām mājsaimniecībām un notiek aktīva dažādu vīrusu apmaiņa, skaidroja Pavļuts.

«Šobrīd ar visu palielinājumu tas Covid-19 saslimstības līmenis vēl nav pārsniedzis jūlija beigu un augusta sākuma rādītājus. Turklāt pieaugums šobrīd bremzējas, līdz ar to mēs šobrīd situāciju vērtējam kā salīdzinoši stabilu, īpaši attiecībā uz slimnīcām, kas ir pati kritiskākā vieta. Slimnīcās pacientu skaits ir pieaugošs, bet tas pamatā ir uz blakusdiagnožu rēķina. Tie cilvēki slimnīcā nonāk pavisam citu iemeslu dēļ,» norādīja veselības ministrs.

Viņš atzīmēja, ka strauja Covid-19 saslimstības pieauguma gadījumā neizbēgami nāktos atgriezties pie maskām sabiedriskajā transportā, taču tāds brīdis vēl nav pienācis.

Runājot par Covid-19 vakcīnu piegādēm, Pavļuts norādīja, ka patlaban Latvijai kopā ar vairākām ES dalībvalstīm nav izdevies panākt izmaiņas ar vakcīnu ražotājiem slēgto līgumu nosacījumus, lai tie kļūtu elastīgāki un ļautu dalībvalstīm saņemt vakcīnas atbilstoši vajadzībām.

«Mēs esam daudzkārt aicinājuši Eiropas Komisiju aizstāvēt dalībvalstu intereses, valsts budžetu, sabiedrības intereses, pārskatīt šos noslēgtos līgumus, bet tas nav sevišķi labi veicies. Vakcīnu piegāžu grafikus, apjomus un apmaksas nosacījumus nav izdevies pārskatīt,» atzina politiķis.

Vienlaikus viņš piebilda, ka tam ir arī pozitīvā puse, proti, Latvija tāpat kā citas ES valstis saņem visjaunākās, visaktuālākās Covid-19 vakcīnas tiklīdz, kā tās tiek apstiprinātas. Savukārt tās vakcīnas, kurām tuvojas beigu termiņš, tāpat kā līdz šim tiks utilizētas, bet pārējos pārpalikumus ziedos citām valstīm.

Pavļuts uzsvēra, ka situācijas, kad kādiem medikamentiem ir beigušies termiņi, vienmēr bijušas un būs, un šāda situācija esot visām ES dalībvalstīm. Šobrīd ES dalībvalstis esot izvirzījušas prasības pret Covid-19 vakcīnu ražotājiem, lai tie paši uzņemtos utilizāciju gadījumos, kad tas nepieciešams.

LETA jau rakstīja, ka šā gada jūnijā Latvija kopā ar vairākām ES dalībvalstīm nosūtīja EK oficiālu pieprasījumu pārskatīt ar Covid-19 vakcīnu ražotājiem slēgto līgumu nosacījumus, lai tie kļūtu elastīgāki un ļautu dalībvalstīm saņemt vakcīnas atbilstoši vajadzībām.

Latvija uzskata, ka EK jāvienojas ar ražotājiem par tādiem līguma grozījumiem, lai dalībvalsts var pati brīvi izvēlēties vakcīnu piegāžu grafiku vai pārcelt piegādes uz noteiktu laika periodu. Tāpat būtiski, lai EK rūpīgi sekotu līdzi vakcīnu vajadzībām reģionā un konkrētās dalībvalstīs un proaktīvi iesaistītos vakcīnu pārdalē.

EK ar vakcīnu ražotājiem noslēgtie līgumi paredz, ka ikvienai ES dalībvalstij jāiegādājas iepriekš pasūtītais vakcīnu apjoms, neskatoties uz to, ka līdz ar vakcinācijas aptveres pieaugumu un pandēmijas pakāpenisko mazināšanos, zūd vajadzība iegādāties visas vakcīnas, kurām dalībvalstis pieteicās pandēmijas uzliesmojuma laikā.

Šobrīd līgumi neparedz iespēju atteikties saņemt pasūtītās vakcīnu devas bez finansiālām sekām dalībvalstij. Atteikšanās gadījumā dalībvalstij tāpat būtu jāsamaksā par visām pasūtītajām devām. Arī vakcīnu devu pārcelšana notiek ar atsevišķiem līgumu grozījumiem un ražotāja nosacījumiem, kam dalībvalstīm ir jāpiekrīt.

Patlaban daudzās ES dalībvalstīs izveidojusies situācija, ka daļu vakcīnu nav iespējams paspēt izmantot nacionālajās vakcinācijas kampaņās līdz šo vakcīnu derīguma termiņa beigām. Latvija un arī citas valstis uzver, ka sākotnējie lēmumi par nepieciešamo vakcīnu apjomu tika pieņemti apstākļos, kad nebija iespējams paredzēt, cik ilgs būs pandēmijas kritiskākais posms.