Parlaments pārapstiprina ārkārtējās situācijas Baltkrievijas pierobežā pagarināšanu

Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība iepriekš Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludināja ārkārtējo situāciju. Valdība to izsludināja pērn no 11.augusta, un līdz šim tā vairākkārt pagarināta.

Iekšlietu ministrijas skatījumā, būtisks vērā ņemams apstāklis ir, ka Krievijas sākto karu Ukrainā atbalsta arī Baltkrievija. Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.

Tādējādi arī turpmāk ir nodrošināma Latvijas un Baltkrievijas robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā. Tāpat būtiski vērā ņemams apstāklis ir tas, ka Polija ir pabeigusi pastāvīgā žoga būvniecību gar Polijas un Baltkrievijas robežu, savukārt uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas jau noris pastāvīgā žoga būvniecība.

Līdz ar to pastāv iespēja, ka no Baltkrievijas puses var tikt izmantota situācija, ka gar Latvijas-Baltkrievijas robežu nav izbūvēts pastāvīgs žogs, tādējādi palielinot personu, kuras nelikumīgi šķērso robežu, skaitu.

Tāpat ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrieviju apsardzību.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā Krievijas pieņemto lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu, kuras mērķis ir pastiprināt karadarbību Ukrainas teritorijā, un nepieciešamību novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, nesen ārkārtējā situācija izsludināta līdz 27.decembrim robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados.