Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Sīmaņa «Marijas klusums»

Sīmanis par filmu «Marijas klusums» saņēmis arī labākā spēlfilmas režisora godu. Veikums filmā novērtēts arī citās kategorijās.

Arī veikums filmā «Straume» apbalvots vēl virknē kategoriju. Režisoram Zilbalodim piešķirts «Lielais Kristaps» kā labākajam animācijas filmas režisoram, kategorijā «Labākais skaņu režisors» apbalvots Gurvals Koiks-Gallass, kategorijā «Labākais komponists» — Zilbalodis un Rihards Zaļupe, bet kategorijā «Labākais scenārists» — Zilbalodis un Matīss Kaža.

Kategorijā «Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma» balvu saņēma režisores Antras Cilinskas un Annas Vidulejas darbs «Podnieks par Podnieku».

Savukārt par labāko īsmetrāžas spēlfilmu atzīta režisora Jāņa Ābeles filma «Tukšuma aicinājums», par labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu — režisores Gerdas Jirgenas filma «Latvijas kods. Caur bērna acīm», bet pie labākās daudzsēriju filmas titula tikusi režisora Andreja Ēķa filma «Dumpis».

Kategorijā «Labākā debijas filma» balvu saņēma režisores Agneses Laizānes filma «Mani 80 pavasari», kamēr par labāko studentu filmu atzīta režisores Amandas Grīnbergas «Luna».

Labākā aktiera godu galvenajā lomā ieguva Andris Keišs par tēlojumu filmā «Mūžības skartie, bet par labāko aktrisi galvenajā lomā atzīta Olga Šepicka-Slapjuma par lomu filmā «Marijas klusums».

Par labāko aktieri otrā plāna lomā atzīts Ģirts Ķesteris par darbu filmā «Marijas klusums», bet par labāko aktrisi otrā plāna lomā — Ilze Ķuzule-Skrastiņa par darbu filmā «Asistente».

Labākā dokumentālās filmas režisora gods piešķirts Ivaram Zviedrim par filmu «Esi uzticīgs līdz nāvei». Tikmēr kategorijā «Labākais dokumentālās filmas operators» godināti Valdis Celmiņš un Mārcis Slavinskis par filmu «Turpinājums. Pieaugšana», bet par labāko spēlfilmas operatoru atzīts Jurģis Kmins par darbu filmā «Piecarpus mīlas stāsti kādā dzīvoklī».

Savukārt par labāko montāžas režisoru atzīta Sandra Alksne par darbu filmā «Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks», bet par labāko mākslinieku — Laura Dišlere par darbu filmā «Cildenie».

Kategorijā «Labākais kostīmu mākslinieks» uzvarējušas Kristīne Jurjāne, Rūta Kuplā un Aija Strazdiņa par darbu filmā «Marijas klusums», bet kategorijā «Labākais grima mākslinieks» godināta Santa Sandule par darbu filmā «Mūžības skartie».

Labākās animācijas filmas mākslinieka godu ieguva Zane Oborenko par filmu «Kafka. Iemīlējies».

Balvu par mūža ieguldījumu saņēma režisors Pēteris Krilovs.

«Lielā Kristapa» laureāti otrdien tika godināti Dailes teātrī.

LETA iepriekš vēstīja, ka «Lielajam Kristapam» pieteiktie darbi aptvēra dažādu veidu, žanru un garumu filmas. Izvērtēšanai tika iesniegtas 15 pilnmetrāžas spēlfilmas, no tām divas mazākuma kopražojuma filmas, astoņas daudzsēriju filmas, 14 īsmetrāžas spēlfilmas, 15 pilnmetrāžas dokumentālās filmas, 17 īsmetrāžas dokumentālās filmas, 11 animācijas filmas, no tām viena pilnmetrāžas filma, kā arī 18 studentu filmas un viena mazākuma kopražojuma īsfilmu cikls.

Pieteikto filmu izvērtēšanu veica ekspertu komisijas, kas pārstāv profesionālas filmu nozares organizācijas. Šogad tās bija divas atsevišķas komisijas — viena spēlfilmām un animācijai, otra — dokumentālajām filmām. Tālāk nominantus vērtēja starptautiska žūrija.

Nacionālo kino balvu «Lielais Kristaps» rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo Kino centru un Kultūras ministriju.