Par īpašiem nopelniem Latvijas labā pilsonībā uzņem kino režisoru Borisu Fruminu

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Kultūras ministrijas (KM) parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (NA) pilsonības piešķiršanu Fruminam atbalsta arī KM un to ir rosinājis arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), kurš ar attiecīgu lūgumu vērsās Pilsonības komisijā.

Kā iepriekš pastāstīja Jansons, kino režisors, scenārists un režijas profesors Ņujorkas Universitātes Tiša skolā Frumins ir dzimis Rīgā 1948.gadā, kur arī sācis kinomatogrāfista gaitas. Viņa lielākais pienesums Latvijai ir scenārista darbs pie filmas «Dvēseļu putenis», kas ļāvis pasaulē miljoniem cilvēku uzzināt par Latvijas vēsturi, uzsver politiķis.

KM parlamentārais sekretārs norāda uz «Dvēseļu puteņa» nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai «Oskars» labākās ārzemju filmu kategorijā. Jansons arī pauž, ka filma esot guvusi lielu skatītāju atsaucību Ziemeļamerikā, kā arī Eiropas filmu nozarē, tāpat saņēmusi arī recenzijas no «Los Angeles Times» un «The New York Times».

1978.gadā Frumins emigrējis uz ASV, kur sniedzis rekomendācijas, lai vairāki Latvijas iedzīvotāji varētu stažēties vai izglītoties augsta līmeņa filmu jomas izglītības iestādē, norādīja deputāts. Viņš arī minēja pilsonības pretendenta 2016.gadā Jaunajā Rīgas teātrī iestudēto izrādi «Provinces anekdotes».

Jau vēstīts, ka filmas «Dvēseļu putenis» komandas un režisora Dzintara Dreiberga vārdā filmas producente Inga Praņevska aģentūrai KETA pauda, ka, kļūstot par Latvijas pilsoni, Rīgā dzimušais scenārists un kinorežisors Frumins dos nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrā, tādu viedokli 

Filmas veidotāju ieskatā Frumins jo īpaši varētu sniegt ieguldījumu Latvijas kino un teātra nozares attīstībā, jauno kino profesionāļu izglītībā, veicināt Latvijas kino un teātra nozares konkurētspēju un Latvijas kultūras un talantu starptautisko atpazīstamību.

«Piešķirt Fruminam Latvijas pilsonību nav tikai kultūras ministra Naura Puntuļa iniciatīva un tas nav tikai par īpašiem nopelniem, strādājot pie filmas «Dvēseļu putenis». Tā ir Frumina patiesa griba,» uzsvēra Praņevska.

Viņa pavēstīja, ka Frumins ir dzimis Rīgā un savas profesionālās gaitas sācis Rīgas Kinostudijā. Frumins emigrēja no Padomju Savienības 1978.gadā pēc tam, kad tika cenzēta un aizliegta viņa trešā filma «Jaunības kļūdas».

Pēc emigrācijas uz ASV daudzus gadus viņš ir mācījis studentus kino režijā, tajā skaitā kā asociētais profesors Ņujorkas Universitātē, un pats profesionāli turpinājis darboties šajā profesijā.

«Kā Latvijas patriots, kurš vienmēr ticējis Latvijai kā neatkarīgai un demokrātiskai valstij, viņš visu šo laiku ir uzturējis ciešas saites ar kino kolēģiem un kino studentiem Latvijā, regulāri braucis uz Latviju strādāt kā pasniedzējs vai strādāt pie jauniem kino un teātra darbiem,» norādīja filmas veidotāji, piebilstot, ka Latvijas režisori Fruminam turpina lūgt padomus, sūtot savus filmu scenārijus un neapstrādāto filmu variantus.

Praņevska atzīmēja, ka Frumins vēlas veidot filmas dzimtenē un turpināt ieguldīt savu laiku un pieredzi Latvijas jauno kino profesionāļu izglītībā, tāpēc viņš arī pauda vēlmi kļūt par Latvijas pilsoni, lai varētu to darīt pilnvērtīgi.