Par atbilstošu Satversmei atzīst ar Latvijas pilsonības atņemšanu saistītu normu

Lieta tika ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. AT izskatīšanā kasācijas kārtībā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc kādas fiziskās personas pieteikuma, prasot atcelt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumu, ar kuru viņam atņemta Latvijas pilsonība, kuru viņš bija ieguvis pirms 2013.gada 1.oktobra. PMLP pilsonību personai atņēma, jo tā, apliecinot piederību Latvijas pilsonībai, apzināti sniedza nepatiesas ziņas vai noklusējis faktus, kas attiecas uz Latvijas pilsonības iegūšanas nosacījumiem.

AT lūdza ST izvērtēt Pilsonības likuma pārejas noteikumu 7.punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam. Pilsonības likuma pārejas noteikumu 7.punkts nosaka, ka personām, kuras Latvijas pilsonību ieguvušas līdz 2013.gada 1.oktobrim, likuma 24.pantā minētais desmit gadu termiņš sākas no 2013.gada 1.oktobra. Savukārt Pilsonības likuma 24.pants nosaka, ka Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā pilsonības iegūšanas procesā apzināti sniegusi nepatiesas ziņas vai noklusējusi ar to saistītos faktus un ja nav pagājuši vairāk kā desmit gadi no tās iegūšanas.

Satversmes 91.panta pirmais teikums nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.

Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91.pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam, ST visupirms uzsvēra, ka Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti. To raksturo citstarp lojalitāte un starp personu un valsti esošas savstarpējas tiesības un pienākumi. Tas nozīmē, ka personai pirms Latvijas pilsonības iegūšanas ir jāsniedz atbildīgajai iestādei visa informācija, kas nepieciešama tiesiska lēmuma pieņemšanai. Persona nevar nezināt, ka rīkojusies prettiesiski, ja tā, piemēram, neinformē iestādi par apstākļiem, kuri saskaņā ar likumu tai liedz būt par pilsoni pat tad, ja iestāde tiešā veidā nav pieprasījusi attiecīgo informāciju.

ST secināja, ka apstrīdētajā normā ietvertā attieksme pret personām ir vērsta uz būtisku valsts interešu aizsardzību. Tam, kuras personas veido suverēnās varas avotu — Latvijas tautu -, ir būtiska nozīme ikvienā tiesiskā demokrātiskā valstī. Tieši pilsoņi, aktīvi līdzdarbojoties, veido un nosaka valsts dzīvi, citstarp arī Satversmē noteiktajā kārtībā piedaloties konstitucionālo institūciju veidošanā.

Tādēļ ir svarīgi, lai šīs nozīmīgās funkcijas pildītu tikai tādas personas, kuras par pilsoņiem kļuvušas godprātīgā jeb tiesiskā ceļā, jo tas ietekmē ikviena Latvijas pilsoņa valstisko apziņu un sabiedrības uzticēšanos gan valsts iekārtai kopumā, gan atsevišķām valsts institūcijām, uzsver ST. Tomēr tas, ka likumdevējs ir noteicis konkrētu pilsonības atņemšanas termiņu un tā skaitījumu, neatbrīvo tiesību normu piemērotāju no pienākuma novērtēt lēmuma par pilsonības atņemšanu samērīgumu netipiskos gadījumos, kad attiecīgais lēmums būtiski ietekmē personas pamattiesības.

ST ņēmusi vērā arī to, ka fakti, par kuriem persona var sniegt nepatiesas ziņas, var būt ļoti dažādi. Turklāt šo ziņu noskaidrošana objektīvi var būt apgrūtināta, sevišķi ja tās ir saistītas ar potenciālu iekšējās vai ārējās drošības apdraudējumu un tās vismaz daļēji ir iegūstamas izlūkošanas ceļā. Tādēļ šo funkciju veikšanai var būt nepieciešams papildu laiks.

Ņemot vērā minēto, tiesā atzina, ka norma, kas nosaka Latvijas pilsonības atņemšanas termiņa skaitījumu gadījumos, kad persona pilsoņa tiesību atjaunošanas vai naturalizācijas procesā rīkojusies negodprātīgi, atbilst Satversmes 91. pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam.