Par 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu sāks dienesta pārbaudi

Izskanot informācijai par šo iepirkumu, ministre, stājoties amatā, lika izveidot un organizēt pārbaudi par šo iepirkumu. Pārbaudes rezultāti esot apstiprinājuši sākotnējās aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem.

Pārbaudē konstatēts, ka nav izvirzītas pašsaprotamas prasības šāda veida un mēroga iepirkumam. Piemēram, nav tikušas noteiktas prasības attiecībā uz minimālo transporta un noliktavu apjomu, kā arī nav noteikts minimālais atbilstību apjoms konkrētam uzņēmējam iepriekšējos trīs gados. Tāpat apstiprinājās bažas, ka, vēloties iepirkt loģistikas pakalpojumus, šobrīd izskatās, ka iepirkts ēdināšanas pakalpojums, proti, iepirkuma procedūras laikā ir nesaprotami veiktas izmaiņas pretendentu kvalifikācijas prasībām. Tas ļāva kvalificēties un uzvarēt pretendentam ar ēdināšanas pieredzi, bet bez šajā iepirkumā nepieciešamas loģistikas pieredzes.

Tāpat secināts, ka iepirkuma komisija nav arī pārliecinājusies, ka konkrētam pretendentam ir skaidrs, kā tas nodrošinās loģistikas pakalpojumus, jo īpaši krīzes laikā. Likums arī paredzēja drošības pārbaudes veikšanu par konkrēto uzvarētāju, taču no šīs prasības komisija atteicās.

Pasūtītājam bija jāpaskaidro un jāsaņem apstiprinājums, vai līgumā norādītā summa vispār ir pieejama valsts aizsardzības budžetā. Secināts, ka, lemjot par plānoto līgumsummu, nav ievērota iekšējā kārtība. Iepirkumu komisija arī neesot nodrošinājusi vienlīdzību un nediskriminējošu attieksmi pret visiem konkursa dalībniekiem un pieļāvusi priekšrocību radīšanu konkrētajam uzņēmumam.

Ņemot vērā minēto, tiks sākta dienesta izmeklēšana pret konkrētām amatpersonām, kuras bija saistītas ar šo iepirkumu. Tāpat tiks lemts par amatpersonu atstādināšanu uz dienesta izmeklēšanas laiku. Patlaban atstādināšana varētu attiekties uz divām amatpersonām, bet kopumā līgumu parakstīja vairākas NBS amatpersonas.

«Otrs rīcības virziens — padziļināta dienesta pārbaude attieksies uz visām amatpersonām, kas saistītas ar šo iepirkumu,» uzsvēra ministre.

Uz aģentūras LETA jautājumu, vai tiks vērtēta arī Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra vadītāja, brigādes ģenerāļa Ervīna Kopeikas iespējamā atbildība, AM valsts sekretārs Jānis Garisons atbildēja, ka tāpēc jau notiek dienesta pārbaude, kurā vērtē amatpersonu atbildību.

Uz jautājumu, vai vai notikušajā saskatāma arī ministrijas iepriekšējās politiskās vadības — bijušā aizsardzības ministra Arta Pabrika (LA) — atbildība, ministre atbildēja, ka visi materiāli ir nodoti tiesībsargājošām iestādēm.

Ministre arī apliecināja, ka plānotā līguma summa nemaz neatbilst NBS budžetā iekļautajām summām. «Ir jāpasaka pavisam skaidri: šādas naudas, par kādu veikts iepirkums, nav aizsardzības resoram budžetā. Tas ir viens no kliedzošākajiem pārkāpumiem, kas tika konstatēts šajā pārbaudē,» uzsvēra ministre.

Garisons apliecināja, ka par šo summu uzzinājis tikai no medijiem, turklāt, vienkāršiem vārdiem runājot, nemaz nav iespējams noslēgt līgumu, ja nav finansiāla seguma. Sākotnējā pārbaudē konstatēts, ka nav ievērota kārtība, kādā būtu jāinformē ministrija vai Nacionālie bruņotie spēki (NBS) par budžetā nepieciešamo finansējumu pēc iepirkuma beigām.

«Es šo summu, 220 miljonus, ieraudzīju tikai no medijiem, lai gan iekšēja kārtība nosaka to, ka iepirkuma komisijai jāvadās pēc iepirkuma plāna. Šis plāns paredzēja attiecīgi uz nākamajiem pieciem gadiem astoņus miljonus eiro. Tajā brīdī, kad komisija izlēma slēgt līgumu par šādu summu, komisijai bija jāinformē gan NBS Apvienotais štābs, gan ministrija, vai šāda summa pieejama. Tajā brīdī, kad kāds izdomāja, ka viņam tas nav jādara… Man nav kristāla bumbas, lai es uzzinātu situāciju kopumā. Sistēmā gadā ir aptuveni 200 iepirkumu, un mēs nevaram katram izsekot līdzi. Tāpēc ir atbildīgās amatpersonas, kurām jāvadās pēc iepirkuma plāna,» norādīja valsts sekretārs.

Mūrniece piekrita, ka neviens valsts sekretārs nevarot izsekot visu ierēdņu un amatpersonu darbam, tāpēc katrai amatpersonai ir konkrēti amata pienākumi.

Ar iepirkumu saistītie dokumenti nodoti arī izvērtēšanai tiesībsargājošām iestādēm, kuru nosaukumi gan netiek atklāti, taču jau iepriekš izskanējis, ka iepirkuma dokumentus pēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Mūrniece informēja, ka AM saņēmusi «noteiktas tiesībsargājošās iestādes» lūgumu publiski nesniegt detalizētu informāciju saistībā ar šo iepirkumu, lai netraucētu veikt pārbaudes.

Vaicāta par iepirkuma līguma tālāko nākotni, ministre atbildēja, ka sākotnējā pārbaude ir veikta un AM turpina vērtēt šo līgumu. «Ir ļoti svarīgi, lai valstij netiktu nodarīti zaudējumi. Gribētu juridisko vērtējumu šim līgumam. Mēs esam procesā, un tiek padziļināti vērtēts no juridiskajiem aspektiem, ko nozīmētu lauzt šo līgumu, un kādas būtu juridiskās sekas,» uzsvēra ministre.

Ministre nenoliedza, ka jezga par šo iepirkumu iedragājusi uzticēšanos aizsardzības resoram, tāpēc būs jāstrādā, lai to atjaunotu. Tāpat būšot jādomā par sistēmiskiem uzlabojumiem un jauniem risinājumiem aizsardzības iepirkumos, kā arī noteikti jāstiprina uzraudzība.

Jau ziņots, ka Rojā reģistrēts uzņēmums «Zītari LZ» pērn decembrī ieguvis 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi NBS vajadzībām turpmākos piecus gadus.

AM ir uzskaitījusi pamatojumu, kāpēc iepirkumā izraudzīti tieši «Zītari LZ», tomēr vienlaikus Mūrniece bija uzdevusi veikt pārbaudi par armijas pārtikas iepirkumu, turklāt ministrija jau pērn rudenī ar iepirkuma procesu saistītos dokumentus nosūtījusi KNAB.

Mūrniece nesen intervijā TV3 paziņoja, ka toreizējā ministra Pabrika politiskā biroja pārstāvis ir iesaistījies lemšanā par 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka jau 31 gadu pastāvošais uzņēmums patlaban pieder Laurai Zeltiņai un advokātam Modrim Supem. Patiesais labuma guvējs ir Zeltiņa, kura ir arī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze liecina, ka Supe pērn maijā partijai «Latvijas attīstībai» ziedojis 2500 eiro, vēl gadu iepriekš 2000 eiro. 2017.gadā un 2015.gadā kopumā ziedojis 10 000 eiro partijai «Gods kalpot Rīgai».

2021.gadā uzņēmums apgrozījis 562 498 eiro un strādājis ar 141 546 eiro peļņu. Gadu iepriekš apgrozīti 797 051 eiro un strādāts ar 62 399 eiro zaudējumiem. 2019.gadā apgrozīti 3 400 068 eiro un strādāts ar 31 800 eiro peļņu, bet 2018.gadā apgrozīti 2 314 098 eiro un strādāts ar 160 985 eiro peļņu. Arī iepriekšējos gados katru gadu apgrozīti vairāk nekā divi miljoni eiro.

Uzņēmumam ir četras ēdnīcas Talsos un Rīgā, bistro Rojā, krogs, kafejnīca un picērija Ventspilī. «Firmas.lv» informācija liecina, ka uzņēmumam ir deviņi transportlīdzekļi — četri vieglie, četri kravas un viena piekabe.

Uzņēmuma 2021.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums galvenokārt sniedz ēdināšanas pakalpojumus «Rīgas satiksme», ēdināšanas punktos un Rojas vidusskolas ēdnīcā, kā arī sniedz ēdināšanas pakalpojumus citām juridiskām un fiziskām personām. 2021.gadā uzņēmuma saimniecisko darbību ievērojami ietekmēja un ierobežoja Covid-19 pandēmija, kā arī tās seku ierobežošanas pasākumi. Uzņēmums 2021.gadā saņēmis valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu krituma kompensēšanai, kas nodrošinājis apgrozāmo līdzekļu pieejamību un uzņēmuma finanšu stabilitāti.

Ar «Zītari LZ» līgums ir noslēgts par loģistikas sistēmas izveidi, kas apvieno virkni pārtikas ražotājus un citus komersantus, lai nodrošinātu pārtikas piegādi visām NBS vienībām visā Latvijas teritorijā. Saskaņā ar līgumu, uzņēmumam pēc NBS pieprasījumiem būs jānodrošina arī nepieciešamie pārtikas krājumi. Tāpat vienošanās paredz pienākumu uzņēmumam nodrošināt NBS nepieciešamās pārtikas ražošanu un piegādi kara gadījumā, iepriekš norādījusi AM.