Likumā nostiprina apņemšanos no 2027. gada aizsardzībai atvēlēt līdz 5% IKP

Likumprojektu atbalstīja 83 Saeimas deputāti, bet astoņi — esošie un bijušie «Stabilitātei» deputāti — balsojumā nepiedalījās.

Nostiprināt šādu apņemšanos februārī rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Prezidents vēstulē Saeimas Prezidijam uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski ilgtermiņā nodrošināt konsekventu aizsardzības finansējuma pieaugumu, lai īstenotu NATO valstu un valdību vadītāju 2025. gada 25. jūnija sanāksmes Hāgā, Nīderlandē, apņemšanos investēt aizsardzībā 5% no IKP ikgadēji līdz 2035. gadam.

«Pamatojoties uz pašreizējo ģeopolitiskās situācijas attīstību, un nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzības spējas, ir jānodrošina prognozējams aizsardzības finansējuma apjoms, attiecīgi arī 2027. gadā un turpmākajos gados ieguldot ne mazāk kā 5% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, tādējādi izpildot NATO noteiktos kritērijus,» rakstīts vēstulē.

Finanšu ministrija atzinusi, ka šī mērķa sasniegšanai tuvākajos gados būs nepieciešams ievērojams papildu valsts budžeta finansējums.

Ministrija atgādina, ka Ministru kabinets 2025. gada 13. maija sēdē lēma par virzību uz 5% no IKP izdevumiem valsts aizsardzības, NATO spēju mērķu un drošības vajadzībām, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai. Līdz ar to 2026. gada budžeta likumā aizsardzībai jau paredzēts papildu finansējums gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma ietvaros.

Atbilstoši Fiskālās disciplīnas padomes 2026. gada februārī apstiprinātajām IKP prognozēm pēc finansējuma pārdales Aizsardzības ministrijas (AM) aizsardzības budžets veidos 4,81% no IKP 2027. gadā, 4,64% — 2028. gadā, bet 2029. gadā tas plānots 4,52% apmērā.

Lai sasniegtu 5% finansējuma apmēru, indikatīvi būtu nepieciešami papildu 92,1 miljons eiro 2027. gadā, 181,1 miljons eiro 2028. gadā, 258 miljoni eiro 2029. gadā un vairāk nekā 1,12 miljardi eiro 2030. gadā.

AM parlamentārā sekretāre Liene Gātere (P) trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē norādīja, ka ir ārkārtīgi svarīgi sabiedrotajiem NATO parādīt priekšzīmi, ka sasniegti šie 5% no IKP, un tad to varot prasīt no citiem.

Savukārt AM valsts sekretāra vietnieks Uģis Norītis sēdē informēja par to, kam finansējums tiktu atvēlēts. Kā norādīja Norītis, ir būtiski ieguldīt lielkalibra munīcijā un krājumu papildināšanā, tostarp pretgaisa aizsardzībā.

Viņš uzsvēra, ka jāturpina aktīvi veikt brigādes mehanizāciju, patlaban noslēgti līgumi par kājnieku kaujas mašīnām, kas pietiek diviem bataljoniem, taču NATO manevru vienības paredz vismaz trīs mehanizētus kājnieku bataljonus.

Tāpat jāturpina ieguldīt resursus jūras spēkos un jāmeklē veidi, kā nomainīt esošos kuģus. Esot jādomā arī par pretballistisko raķešu spēju attīstību. Kopā ar Dānijas divīziju ir jāattīsta divīzijas štābs.

Norītis norādīja, ka daudz vairāk būs jāiegulda dronu un pretdronu sistēmu attīstībā un jāvērtē, kā attīstīt industriju un inovācijas. Esot jādomā arī par infrastruktūras attīstību, tostarp cilvēkiem nepieciešamo, jāattīsta Sēlijas poligona nākamās kārtas, jāturpina pilnveidot Baltijas aizsardzības līniju, kā arī jāiegulda Zemessardzes bāzēs to infrastruktūras attīstībai. Nepieciešama arī munīcijas noliktavu izbūve.

Norītis norādīja, ka AM turpina virzīties uz Valsts aizsardzības dienesta (VAD) skaitlisko palielināšanu līdz 4000, kas prasa papildu līdzekļus gan ekipējumam, gan algām. Tāpat jāvienojas par profesionālā dienesta karavīru skaita palielināšanu līdz vismaz 10 000. Esot jādomā arī par brīvprātīgo iesaisti.

Tāpat ekipējums un mācības jānodrošina arī VAD rezervei. Līdzekļi nepieciešami arī spēju un infrastruktūras uzturēšanai.

Savukārt AS «Valsts nekustamie īpašumi» pārstāvis komisijas sēdē norādīja, ka šādas izmaiņas būs labs signāls starptautiskajiem investoriem, ka valsts nopietni apsver atbalstīt aizsardzības industriju. Viņš norādīja, ka situācija Tuvajos Austrumos liek domāt, ka sadārdzināsies būvniecības izmaksas.