«Mēs pagaidīsim tādu vienošanos ietekmi un skatīsimies, vai ir vērts ko tādu ieviest Lietuvā,» viņš atbildēja uz žurnālistu jautājumu, vai ir vērts sekot Latvijas piemēram.
Palucks atgādināja, ka Lietuvā pēc viņa iniciatīvas ir izveidota Pārtikas padome, lai «risinātu cenu ķēdes caurskatāmību» un analizētu pārtikas cenu struktūru.
«Es domāju, ka tas nedaudz vairos uzticību vai vismaz skaidri parādīs, kas ir atbildīgs par cenu pieaugumu šajās nozarēs, kas to dara, kā mēs bieži strīdamies, vai tie ir lauksaimnieki, pārstrādātāji vai tirgotāji. Un tad, balstoties uz to, mēs varēsim izlemt, vai mēs varam panākt kaut kādu vienošanos [ar tirgotājiem], vai to dara tirgotāji, vai pārstrādātāji, un varbūt mēs skatīsimies, kas palielina lauksaimniecības produktu primārās izmaksas un citas lietas,» klāstīja Lietuvas premjerministrs.
Latvijā parakstītais memorands paredz trīs virzienus pārtikas cenu inflācijas ierobežošanai — zemo cenu preču groza izveidi un cenu salīdzināšanas pasākumus, kā arī vietējās izcelsmes produktu tirdzniecības veicināšanu.
Lietuvā Pārtikas padomē ir 27 locekļi, piemēram, ministriju, valdības, lauksaimnieku, pārstrādātāju, tirgotāju, universitāšu un Patērētāju tiesību aizsardzības dienesta pārstāvji. Tās uzdevums ir uzraudzīt pārtikas cenu izmaiņas un ierosināt veidus, kā tās samazināt.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.