Pacientu līdzmaksājumi par zālēm piecos mēnešos samazinājušies par 5,05 miljoniem eiro

Lai novērstu situāciju, kad iedzīvotāji pārmaksā par valsts kompensējamajiem medikamentiem, no šā gada 1.aprīļa mainīta valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība — ārsts receptē tagad norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, savukārt aptiekas no vienādas iedarbības zālēm izsniedz kompensējamās zāles ar zemāko cenu, kuras ir tikpat kvalitatīvas, efektīvas un drošas.

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem kopš jaunā kārtība stājusies spēkā, pacienti līdzmaksājumos par valsts kompensējamajām zālēm ik mēnesi ietaupa vairāk nekā vienu miljonu eiro, kas kopumā pirmajos piecos mēnešos ļāvis viņiem ietaupīt 5,05 miljonus eiro.

Pacientu vidējais papildus veiktais maksājums jeb līdzmaksājums par vienu recepti, iegādājoties dārgākas līdzvērtīgas iedarbības zāles, jūnijā samazinājies par 45%, jūlijā — par 46%, bet augustā — par 48%, proti, augustā tas ir samazinājies no 3,60 eiro uz 1,88 eiro, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu. Pacientu līdzmaksājums par vienu recepti laikā no šī gada 1.aprīļa līdz 1.septembrim vidēji samazinājies par 1,60 eiro.

Līdz ar 2020.gada 1.aprīli 250 kompensējamajiem medikamentiem ražotājs ir samazinājis cenu, tai skaitā 50 medikamentiem ar pirms tam jau esošu zemāko cenu. Uz 2020.gada 1.maiju cenas samazinātas vēl 18 medikamentiem, uz 1.jūliju — vēl 75 medikamentiem, bet uz 1.septembri — vēl 45 medikamentiem.

Laikā no 2019.gada 1.februāra līdz 2019.gada 1.jūlijam pirms sistēmas maiņas no kompensējamo zāļu saraksta svītrots 81 medikaments, bet pēc sistēmas maiņas, laikā no 2020.gada 1.februāra līdz 2020.gada 1.jūlijam, — 99 medikamenti. Savukārt 70 jauni medikamenti ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā.

No 2020.gada 1.aprīļa līdz 30.jūnijam saņemti 175 ārstu un farmaceitu un 20 pacientu ziņojumi par zāļu blaknēm. Salīdzinoši 2019.gadā kopumā Zāļu valsts aģentūra saņēma 61 ārstu un farmaceitu un 48 pacientu blakņu ziņojumus. Ziņojumu analīze liecina, ka ziņotās blaknes ir jau norādītas zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā kā galvenokārt mazāk būtiskas blaknes, proti, tās ir jau zināmas un paredzētas.

Blakņu ziņošanas aktivitāte Latvijā joprojām ir vērtējama kā zema, salīdzinot ar tādām valstīm kā Francija, Dānija un Nīderlande, kur saņemto blakņu ziņojumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem vairākkārt pārsniedz ik gadu Latvijā saņemtos ziņojumus. Zāļu valsts aģentūra un Veselības ministrija aicina iedzīvotājus arī turpmāk par novērotajām blaknēm, ko, iespējams, izraisījušas zāles, ziņot gan ārstam vai farmaceitam, gan Zāļu valsts aģentūrai un atgādina, ka, ja tam ir medicīnisks pamatojums, ārsts joprojām 30% gadījumu var izrakstīt recepti konkrētajam kompensējamajam medikamentam, norādot zāļu komerciālo nosaukumu.

Statistikas dati arī liecina, ka šī gada aprīlī, maijā un jūnijā ārstniecības personas izrakstīto kompensējamo zāļu receptēs ir lietojušas aktīvās vielas jeb starptautisko nepatentēto nosaukumu gandrīz 90% gadījumu. Salīdzinājumam — 2020.gada martā, kad jaunā kārtība vēl nebija stājusies spēkā, izrakstot zāles kompensācijas kārtības ietvaros, tikai 16% gadījumu tika lietots aktīvās vielas nosaukums.