Pabriks: Pandēmijā pašvaldībām jāļauj pieņemt neatkarīgus lēmumus, un, iespējams, jānosaka laiki senioru braucieniem transportā

Pabriks komentārā presei norāda, ka jau vairāk nekā gadu valdībā noris diskusijas par to, kā labāk iegrožot Covid-19 pandēmiju. Patlaban rezultāts nav apmierinošs — kopējie saslimstības rādītāji samazinās ļoti lēni, vakcīnu kritiski trūkst, liela daļa tautsaimniecības bažījas par savu nākotni, lai gan katru mēnesi dažādās kompensācijās tiek izmaksāti aptuveni 100 miljoni eiro.

Savukārt sabiedrībā pieaug neapmierinātība ar valdības darbu. Kritiska ir arī krīzes komunikācija ar sabiedrību, lai gan ir skaidrs, ka tieši krīzes situācijās komunikācija bieži izšķir, vai krīze tiks veiksmīgi pārvarēta.

Pabriks uzskata, ka ir vairākas lietas, kuras Latvijas valdība varētu darīt, lai veiksmīgāk tiktu galā ar pašreizējo pandēmijas izraisīto krīzi. 

Ministrs uzskata, ka informatīvajā telpā, atspoguļojot Ministru kabineta locekļu viedokļus, tos nevajadzētu dalīt divās pretējās nometnēs. Proti, tajos, kuri atbalsta stingrākus ierobežojumus, un tajos, kuri vēlas ierobežojumus atcelt. Viņaprāt, viedokļu sadursmes frontes līnija nodala tos, kuri pandēmijas krīzi redz tikai caur šauri medicīnisko prizmu, un tiem, kuri situāciju redz kontekstuāli. Ministrs sevi pieskaitu pie otrās grupas.

Pabriks apgalvo, ka jau kopš rudens ir kritiski pietrūkusi profesionāla komunikācija par valdības pieņemtajiem lēmumiem, to nozīmību, efektivitāti un atbilstību izvirzītajiem mērķiem cīņā ar vīrusu. Tas, savukārt, radot tiesisko nihilismu, leģitimitātes trūkumu un ierobežojumu neievērošanu.

Runājot par risinājumiem situācijas uzlabošanā, ministrs norāda, ka ar zināmiem ierobežojumiem Latvijai būs jārēķinās vēl vismaz gadu. Līdz ar to krīzes vadība ir jākonstruē uz citiem principiem nekā līdz šim.

Valstij ir jāspēj sagatavot un piedāvāt tādus risinājumus, kas ļautu sabiedrībai maksimāli normāli funkcionēt šīs krīzes apstākļos, vienlaikus kā virsmērķi paturot saslimstības mazināšanu šajā laikā.

Vīrusu ierobežojošiem pasākumiem būtu jābūt tādiem, kur ir skaidri redzama korelācija starp ierobežojumu bardzību un vīrusa apkarošanas efektivitāti, ņemot vērā arī sabiedrības mentālās veselības, izglītības kvalitātes, ekonomiskās un citas sekas. Pasākumu izstrādē vienlīdz svarīgi ir gan epidemiologu, gan tautsaimnieku, gan psihologu un antropologu viedokļi.

Pabriks uzskata, ka, lemjot par katru ierobežojumu, vienmēr ir jābalstās uz ieguvumu un zaudējumu aprēķiniem. 

Viņaprāt, pirmkārt, būtu jāmaina lēmumu pieņemšanas kultūra. Ir nepieciešams mainīt Operatīvās vadības grupas (OVG) sastāvu un uzdevumus. Lai valdība nepārvērstos par semināru un tā spētu racionālāk pieņemt lēmumus, ministriem ir svarīgi, lai valdības sēdēs OVG pārstāvis ziņotu par to, kādus un uz kādu informācijas analīzi balstītus lēmumus grupa piedāvā valdībai pieņemt.

Otrkārt, tirdzniecība ir viena no vissmagāk cietušajām nozarēm, kur virkne veikalu nepamatoti ir slēgti, tādējādi ilgstoši ierobežojot uzņēmēju iespējas strādāt, savukārt sabiedrībai iegādāties nepieciešamos produktus. Ministra piedāvājums ir ļaut darboties visiem veikaliem, kuriem ir atsevišķa ieeja no ārpuses. Protams, stingri ievērojot epidemiologu izvirzītās prasības un operatīvi slēdzot tos veikalus, kuros konstatēti paaugstināti inficēšanās riski.

Treškārt, esot skaidrs, ka cīņā ar pandēmiju daudz vairāk jāiesaista pašvaldības, dodot tām iespēju pieņemt neatkarīgus lēmumus. Piemēram, izlemt par izglītības iestāžu darbību. «Uzskatu, ka prioritātei jābūt eksāmenu klasēm, kur arī iespējams operatīvi reaģēt saslimstības pieaugumu gadījumā,» pauda politiķis.

Viņa ieskatā, viennozīmīgi jāsamazina cilvēku drūzmēšanās sabiedriskajā transportā, iespējams, nosakot atsevišķus laikus pensionāru braucieniem un veikalu apmeklējumiem, lai mazinātu inficēšanās riskus. Arī šeit pašvaldībām jādod iespēja rīkoties, norāda Pabriks.

Ceturtkārt, būtu nepieciešams panākt sabiedrības uzticēšanos vakcinācijas nepieciešamībai. Nenoliedzami, sabiedrības vakcinācijas process nav sākts veiksmīgi, atzina Pabriks, piebilstot, ka kamēr gaidām nākamās vakcīnu devas, ir jādara divas svarīgas lietas — efektīvi jāveic esošo pošu izmantošana un jāmobilizē sabiedrība, skaidrojot vakcinācijas nozīmi, lai panāktu kolektīvo imunitāti.

Piektkārt, līdzīgi kā bruņotajos spēkos nereti notiek neplānotās kaujas gatavības pārbaudes, arī valsts kontroles mehānismu resursi ir jāvelta negaidītu pārbaužu organizēšanai, lai atsevišķu sabiedrības locekļu vieglprātīgas attieksmes dēļ neciestu sabiedrības veselība kopumā.

«Protams, augšminētie pasākumi nav vienīgie, kuri jāīsteno. Ir būtiski saprast — šo krīzi iespējams pārvarēt tikai sadarbībā ar sabiedrību, redzot cīņu ar pandēmiju starpnozaru kontekstā ilglaicīgā periodā. Krīzi mēs varam pārvarēt tikai visi kopā, labprātīgi pieņemot racionālus lēmumus un atceļot neloģiskos un neefektīvos, jo šī krīze nav sprints, tas ir maratons,» norāda Pabriks.