Nu gan sērga! Kas jāzina par Krievijā parādījušos plaušu mēri

Kontaktpersonu vidū konstatēti divi Covid-19 gadījumi un divi rinovīrusa infekcijas gadījumi. Iespējams, tieši tas arī radīja ziņas par “diviem plaušu mēra gadījumiem”. Arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs seko situācijai, taču 7. oktobrī runa ir tikai par iespējamu, nevis apstiprinātu mēra gadījumu. Nav datu arī par sekundāru infekcijas pārnesi no cilvēka uz cilvēku.

Pats plaušu mēris ir viena no bīstamākajām bakteriālajām infekcijām. To izraisa Yersinia pestis — tā pati baktērija, kas izraisa buboņu un septisko mēra formu. Izraisītājs saglabājas dabiskajos perēkļos grauzēju un to blusu populācijās.

Plaušu forma var attīstīties kā citas mēra formas komplikācija vai pēc inficētu pilienu ieelpošanas. Atšķirībā no buboņu mēra tā var izplatīties tieši no cilvēka uz cilvēku cieša kontakta laikā ar pilieniem, kas izdalās klepojot.

Slimība attīstās ļoti strauji. Inkubācijas periods parasti ilgst no vienas līdz trim dienām, taču dažkārt simptomi parādās jau mazāk nekā pēc diennakts.

Slimības sākums parasti ir pēkšņs: augsta temperatūra, stipri drebuļi, galvassāpes, izteikts vājums un sāpes visā ķermenī. Pēc tam parādās klepus, sāpes krūtīs un elpas trūkums. Krēpas var būt ūdeņainas vai ar asiņu piejaukumu. Stāvoklis var pasliktināties burtiski dažu stundu laikā līdz smagai elpošanas mazspējai, sepsei un vairāku orgānu darbības traucējumiem.

Bez ārstēšanas plaušu mēris gandrīz vienmēr beidzas letāli. Pasaules Veselības organizācija brīdina, ka smagas slimības gaitas gadījumā cilvēks var nomirt jau 18–24 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās.

Tomēr mūsdienu medicīna mēri spēj ārstēt. Galvenais ir pēc iespējas ātrāk sākt antibiotiku terapiju. Ja ir aizdomas par slimību, ārsti negaida galīgo laboratorisko apstiprinājumu, bet ārstēšanu sāk uzreiz pēc analīžu paņemšanas.

Ārstēšanā izmanto antibiotikas, kas iedarbojas pret Yersinia pestis. Pie pirmās izvēles preparātiem pieder ciprofloksacīns, levofloksacīns un moksifloksacīns, kā arī aminoglikozīdi — galvenokārt gentamicīns un streptomicīns. Atsevišķos gadījumos kā alternatīvu var izmantot doksiciklīnu.

Parastais ārstēšanas kurss ilgst 10–14 dienas. Konkrēto preparātu, devu un ievadīšanas veidu ārsti izvēlas atkarībā no pacienta stāvokļa smaguma, vecuma un blakusslimībām.

Pašrocīgi ārstēt iespējamu plaušu mēri ar antibiotikām nedrīkst. Pie nopietnām aizdomām nepieciešama steidzama hospitalizācija un pacienta izolēšana, jo plaušu formas gadījumā infekcija var tikt pārnesta apkārtējiem.

Cilvēkus, kuri bijuši ciešā kontaktā ar saslimušo, identificē un novēro. Vajadzības gadījumā viņiem nozīmē profilaktisku antibiotiku kursu.

Diagnozi apstiprina laboratoriski, konstatējot Yersinia pestis krēpās, asinīs vai citā bioloģiskajā materiālā. Taču raksturīgas klīniskās ainas un nopietna epidemioloģiskā riska gadījumā ārstēšanu sāk vēl pirms galīgā laboratorijas slēdziena saņemšanas.

Pašlaik notikumi Irkutskas apgabalā nav apstiprināti kā plaušu mēra uzliesmojums, un oficiālu datu par diviem saslimušajiem nav. Taču pati infekcija joprojām ir ārkārtīgi bīstama tās straujās attīstības dēļ: reālas inficēšanās gadījumā izšķirošas var būt pat dažas stundas.