Noraida «Progresīvo» priekšlikumu par aizsardzības dienesta obligātuma attiecināšanu arī uz sievietēm

Līdz ar to saglabājas regulējums, ka sievietes VAD varēs dienēt brīvprātīgi.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā tās priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) skaidroja, ka komisijā šis jautājums tika detalizēti vērtēts un tika konstatēts, «ka sievietes nekādi netiek diskriminētas, jo viņām ir tiesības pieteikties dienestam brīvprātīgi». Bergmanis arī informēja, ka NATO dalībvalstu vidū Latvijā ir samērā augstā — ceturtajā līdz septītajā — vietā ar 16% sieviešu īpatsvarā armijā.

Deputāte Agnese Krasta (JV) skaidroja, ka nevēlas oponēt «Progresīvo» priekšlikumam, reizē politiķe vērsa uzmanību, ka jau tagad varam lepoties ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) sieviešu līdzdalības ziņā un ka dzimumu stereotipi NBS nepastāvot.

«Domāju, ka visiem neatkarīgi no dzimuma ir gan pienākums, gan arī iespējas mācīties un strādāt, lai gan ikdienā, gan krīzes situācijā mēs varētu savu valsti aizsargāt,» sacīja Krasta, reizē aicinot VAD likumprojektu «neizmantot tādām kā ideoloģiskām cīņām».

Savukārt Saeimas deputāte Leila Rasima (P) akcentēja — karš nešķiro pēc dzimuma un, kad tas nāk, tas skar mūs visus. Politiķe vērsa uzmanību, Dānijā diskutē par sieviešu obligātu iesaukšanu dienestā, par ko šajā valstī iestājas karavīru un sieviešu organizācijas, kā arī jaunieši. Tāpat to apsver arī Somija, savukārt Zviedrija un Norvēģija šādu politiku īstenojot jau pašlaik, atzīmēja Rasima.

«»Progresīvie» un es personīgi uzskatām, ka mums ir jābūt par dzimumu vienlīdzību visās dzīves jomās. Man nepatīk uzstādījums — VAD iesaukt tikai vīriešus -, jo tas nestiprina dzimumu vienlīdzību. Tas atkal ieliek sievietes un vīriešus savās kastītēs, kur vieni tātad ir valsts un savu līdzcilvēku aizstāvji, un otri jeb otras tādi nav,» partijas priekšlikumu skaidroja Rasima.

Savukārt deputāts Jānis Dombrava (NA) norādīja, ka neredz pamatu šādām izmaiņām, jo Latvija jau tagad ir kā viena no līdervalstīm, nodrošinot abu dzimumu līdztiesību brīvprātīgi iesaistoties bruņotajos spēkos bez diskriminācijas.

Parlamentārietis Česlavs Batņa (AS) pauda lepnumu, ka «mums ir spēcīgi, vīrišķīgi vīrieši, kuri nodefinē savas spējas un nodefinē jūsu, dāmu, spējas». Batņa skaidroja, ka sievietes mierīgi var iet labprātīgi dienēt, reizē aicinot nelikt «mūsu dāmām, kas stāv aiz mūsu, vīriešu, pleciem, obligāti to darīt». Politiķis solīja noteikti būt pret to, ka viņa meita vai sieva dotos karā, jo Batņa pats viņas aizstāvētu.

Deputāte Antoņina Ņenaševa (P) uzsvēra, ka kolēģa šāda retorika ir piemērs klasiskai dzimuma diskriminācijai, kuras pamatā ir doma, ka katrai sievietei obligāti vajagot «stipro vīrieti priekšā, aiz kura muguras paslēpties».

Deputāte Linda Matisone (AS), atbildot uz dažu kolēģu teikto par sieviešu diskrimināciju, uzsvēra, ka viņa nejūtos diskriminēta tāpēc, ka pašai vai viņas meitām nebūs obligāti jādien armijā.

Parlamentārietis Ainārs Šlesers (LPV) norādīja, ka sievietes var dienēt brīvprātīgi, bet reizē «nevajag piespiest visas sievietes tagad sākt gatavoties šai misijai». Politiķis aicināja sievietes dzemdēt bērnus, lai veidotu daudzbērnu ģimenes — par šiem izteikumiem Šlesers izpelnījās kolēģu starpsaucienus viņa uzstāšanās laikā.

Kā ziņots, Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz VAD izveidi. Likums Saeimā vēl būs jāpieņem trešajā, galīgajā lasījumā.

Pirmo iesaukumu uz brīvprātības pamata VAD plānots īstenot 2023.gada 1.jūlijā. Iepriekš Aizsardzības komisijas sēdē AM valsts sekretārs Jānis Garisons pastāstīja, ka VAD šogad pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešus.