No šī gada – jauna pensiju aprēķināšanas un izmaksas kārtība

1.      Pensijas līdz 1000 eiro netiek apliktas ar nodokli

Nestrādājošiem pensionāriem, kuru pensija nepārsniedz 1000 eiro, pensijas apmērs šogad ir būtiski palielinājies. .

Ja pagājušajā gadā pensionāriem neapliekamais minimums bija 500 eiro, tad šogad tas palielināts līdz 1000 eiro.

Tas nozīmē, ka pensionārs ar valsts pensiju līdz 1000 eiro tagad to saņem pilnā apmērā — bez jebkādiem nodokļu atskaitījumiem.

2.      Jauna pensiju aprēķināšanas kārtība

No 2025. gada 1. janvāra valsts vecuma pensiju var saņemt 65 gadu vecumu sasniegušie, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem. Personas, kuru apdrošināšanas stāžs ir vismaz 30 gadi, var pensionēties priekšlaikus, t. i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Tādējādi šogad pensionēties priekšlaikus var personas, kuras sasniegušas 63 gadu vecumu.

Nosakot vecuma pensijas minimālo apmēru, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei tiek piemērots koeficients 1,2. Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze ir 189 eiro, bet personām ar invaliditāti no bērnības – 226 eiro. Par katru nākamo gadu, kas pārsniedz vecuma pensijai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu (20 gadi), summu palielina par 2 procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.

Pagājušajā gadā tika piemērots koeficients 1,1, bet aprēķina bāze bija 171 eiro )personām ar invaliditāti no bērnības 206 eiro), ar nosacījumu, ka apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 15 gadiem.

2025. gadā, ja personas apdrošināšanas stāžs Latvijā ir vismaz 20 gadi (vai, ja pensija piešķirta līdz 2024. gada 31. decembrim ar īsāku vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu), minimālās vecuma pensijas apmērs nevar būt mazāks par 226,80 eiro (189 x 1,2), bet personām ar invaliditāti no bērnības – par 271,20 eiro (226 x 1,2).

Salīdzinājumam 2024. gadā minimālā pensija ar 15 gadu apdrošināšanas stāžu bija 188,10 eiro (171 x 1,1), bet personām ar invaliditāti no bērnības – 226,60 eiro (206 x 1,1).

2025. gadā iedzīvotājiem, ja viņu apdrošināšanas stāžs, par kuru tiek maksāta Latvijas pensija, ir 21 un vairāk gadi, minimālo pensijas apmēru nosaka, to palielinot par 3,78 eiro (189 x 2%) par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības — par 4,52 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus. 2024. gadā šie skaitļi bija attiecīgi 3,42 eiro un 4,12 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus.

3. Atjaunotas piemaksas

Šogad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šogad turpina pērn uzsākto piemaksu pie vecuma pensijām par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1996. gadam, izmaksu. Tas dod iespēju daļai pensionāru palielināt vecuma pensijas apmēru līdz 30 eiro (atkarībā no darba stāža).

Atgādināsim, ka līdz 2012. gadam, aprēķinot vecuma pensiju, atsevišķi tika ņemts vērā pensionāra apdrošināšanas stāžs par periodu līdz 1995. gada 31. decembrim. Tas bija pasākums, kas, pēc likumdevēju domām, kompensēja mazās pensijas tiem, kuriem darba stāžs bija nopelnīts galvenokārt padomju laikos.

Savulaik par katru nostrādāto gadu tika noteikta summa – 0,70 lati. Latvijai pārejot uz eiro, 2014. gadā piemaksa par katru nostrādāto gadu bija 1 eiro. Pēc tam tā tika indeksēta. Tādējādi pensionāri papildus varēja saņemt 15-30 eiro piemaksu veidā. Pēc tam piemaksas tika atceltas.

1. 2024. gada martā tika izmaksātas pirmās piemaksas tiem, kuri pensionējās 2012., 2013. un 2014. gadā.

2. 2025. gadā piemaksas saņemts tie, kas pensionējās 2015., 2016. un 2017. gadā.

3. 2026. gadā piemaksas izmaksās pensionāriem, kas pensionējās 2018., 2019. un 2020. gadā.

4. 2027. gadā piemaksas tiks piešķirtas tiem, kas pensionējās 2021., 2022. un 2023. gadā.

5. 2028. gadā piemaksas tiks aprēķinātas tiem, kas pensionēsies 2024., 2025. un 2026. gadā.

6. 2029. gadā piemaksas tiek solītas tiem, kas pensionēsies 2027., 2028. un 2029. gadā.

Un tad jau vecuma pensijas tiks piešķirtas kopā ar piemaksu par apdrošināšanas stāžu (ja nekas nemainīsies).

Piemaksas, tāpat kā pensijas, indeksē oktobrī.

4. Izmaiņas 2. pensiju līmenī

No 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim personām, kuras ir fondēto pensiju sistēmas (2. pensiju līmenis) dalībnieki, pensijas kapitāls fondēto pensiju sistēmā būs 5% no iemaksu objekta, bet valsts nefondēto pensiju sistēmā (1. pensiju līmenī) — 15% no iemaksu objekta (iepriekš — attiecīgi 6 un 14%).

Kā tas ietekmēs algas un nākotnes pensijas apmēru?

Šīs izmaiņas neietekmē kopējo pensiju iemaksu apmēru no obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas tiek ieturētas no Latvijas iedzīvotāju ienākumiem. Pensijām joprojām tiek ieturēti 20 % no sociālajām iemaksām.

Piesakoties vecuma pensijai, persona varēs pievienot uzkrājumus savai 1. līmeņa valsts pensijai vai ieguldīt tos mūža pensijas apdrošināšanas polisē.

5. Jauna indeksācijas kārtība

Rudens indeksācijas laikā tiks pārskatīta valsts pensijas daļa, kas nepārsniedz iepriekšējā kalendārā gada vidējo darba samaksu valstī (iepriekš 50% no vidējās darba samaksas valstī), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un darba samaksas reālā procentuālā pieauguma daļu, kuras pamatā ir apdrošināšanas iemaksas.

Tiks paplašināts to personu loks, kuru pensija tiks indeksēta pilnā apmērā: tiks pievienoti pensionāri, kuri saņēma pensiju sakarā ar bērna invaliditāti, kā arī daudzbērnu vecāki, kuriem ir 5 vai vairāk apgādājamo bērnu.