No «airBaltic» stratēģiskā mērķa izņems «stratēģiskās ekspansijas funkciju ārpus Latvijas»

SM grozījumu anotācijā norāda, ka mērķis ir noteikt un aktualizēt stratēģisko mērķi, kas atbilst «airBaltic» biznesa attīstības virzienam un ilgtspējas plānam, saistībā ar sākotnējā publiskā piedāvājuma virzību un tā īstenošanai nepieciešamajiem lēmumiem.

«airBaltic» maršruta tīkls ir balstīts uz tranzīta satiksmi caur Rīgas lidostu, kas Latvijai nodrošina lielāku skaitu ar tiešajiem lidojumiem. Tas nostiprina Latvijas pozīcijas Baltijas aviācijas tirgū un veicina investīcijas.

SM skaidro, ka pērn ir palielinājies lidsabiedrības pārvadāto pasažieru un veikto lidojumu skaits. Tāpat ir uzlabots vidējais sēdvietu aizpildījums. Tomēr pērno gadu gan «airBaltic» koncerns, gan mātessabiedrība pabeidza ar ļoti lieliem zaudējumiem. Ņemot vērā negatīvos finanšu rādītājus, ir nepieciešams precizēt uzņēmuma stratēģisko mērķi, uzsverot nepieciešamību darboties pēc komerciāliem un ilgtspējīgiem principiem.

SM ieskatā, jēdzienā «ilgtspēja» ir ietverts komerciālās darbības princips, konkurētspēja un pelnītspēja. MK rīkojuma projekts izceļ nepieciešamību «airBaltic» veikt darbību, balstoties uz komerciālās darbības principiem, kas tieši norāda uz akcionāra vēlmi fokusēties uz ekonomiskās ilgtspējas principiem.

Pamatojoties uz pašreizējo situāciju, «airBaltic» vispārējais stratēģiskais mērķis noteikts šāds: «darbojoties pēc komerciāliem un ilgtspējīgiem principiem, nodrošinot aviosabiedrības konkurētspēju un pelnītspēju, veicināt Latvijas starptautisko sasniedzamību, nodrošinot pasažieru un kravu aviopārvadājumus, tādējādi veicinot Rīgas kā nozīmīga Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centra attīstību».

Pašreizējās aviosabiedrības stratēģiskās attīstības kontekstā, ņemot vērā tirgus attīstību, ģeopolitiskos riskus, kā arī uzņēmuma gatavošanos kapitāla piesaistei, tiek akcentēta nepieciešamība fokusēties uz uzņēmuma pamatdarbības ilgtspēju, kas ietver rentabilitāti un konkurētspēju.

Šī iemesla dēļ no iepriekšējā mērķa tiek svītroti aspekti, kas saistīti ar uzņēmuma stratēģiskās ekspansijas funkciju ārpus Latvijas, lai precīzāk fokusētu akcionāra uzdevumu uzņēmumam uz prioritāriem attīstības virzieniem un uzņēmuma vērtības pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus uzņēmums arī turpmāk saglabās elastību izmantot komerciālas iespējas citos tirgos, piemēram, lidaparātu pilna servisa nomas pakalpojumu attīstība, taču tas vairs netiek definēts kā stratēģisks mērķis valsts līmenī.

Apstiprinot «airBaltic» vispārējo stratēģisko mērķi, kapitāla daļu turētājs atbilstoši izstrādās akcionāra gaidu vēstuli, kam ir jāveicina uzņēmuma turpmākā ilgtspējīgā attīstība, tai skaitā rentabla pamatdarbība un sekmīga attīstībai nepieciešamā kapitāla piesaiste finanšu tirgos.

Jau vēstīts, ka šogad pirmajā ceturksnī «airBaltic» koncerns strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, bet koncerna apgrozījums palielinājās par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.

Savukārt 2024.gadā «airBaltic» koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% «airBaltic» akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 2,03%.

Taču 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju «Lufthansa» par investīcijām «airBaltic» 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu «Lufthansa Group» saņems konvertējamas akcijas, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā «airBaltic» akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šīs konvertējamās akcijas tiks konvertētas parastajās akcijās.

Pēc IPO «Lufthansa Group» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa Group» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla. Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja («Bundeskartellamt») atļauja.