Neviens no luterāņu arhibīskapa amata pretendentiem negrasās atsākt sieviešu ordināciju

Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas draudzes mācītājs un Lutera Akadēmijas rektora vietnieks Rinalds Grants intervijā aģentūrai LETA atzīmēja, ka 1975.gadā, kad lēmumu par sieviešu ordināciju pieņēma arhibīskaps Jānis Matulis, tas bija saistīts ar akūtu mācītāju trūkumu un šis lēmums tika pieņemts salīdzinoši šaurā lokā bez teoloģiskām diskusijām.

«Tas nav jautājums par attieksmi pret sievietēm, tas ir jautājums par to, kā mēs skaidrojam svētos rakstus. Mēs palikām pie vēsturiski tradicionālas rakstu skaidrošanas metodes. Diskusijas gan turpinās vēl arī šodien, kas ir normāls process,» sacīja Grants.

Viņš gan uzskata, ka sievietes baznīcā noteikti var strādāt kā draudzes katehēts vai pedagogs, kā arī diakonese.

Arī Ikšķiles iecirkņa prāvests Dzintars Laugalis, kurš ir otrs pretendents uz LELB arhibīskapa amatu, aģentūrai LETA uzsvēra, ka sieviešu ordinācijas atsākšanu neatbalstīs, un kādreiz pieņemto lēmumu dēvēja par situatīvu.

«Starp dažādu valstu luterāņu baznīcām dominē divi redzējumi. Viens ir — garīgais amats ir tāds pats kā jebkurš cits amats. Tajā nav svarīgi, vai ir vīrietis vai sieviete, bet galvenais ir sagatavotība un prasmes. Savukārt otrs redzējums, pie kura pieturas LELB, ir, ka garīgais amats ir Kristus iestādīts. Tajā ir būtiski, ka mēs ievērojam, kā Kristus to iedibinājis. Tāpat kā kristībā lietojam ūdeni un Svētā vakarēdienā mēs lietojam vīnu un neraudzētu maizi, tāpat mācītāja amatā ir vīrietis, jo Kristus izvēlējās 12 apustuļus, kas bija vīrieši. Un bīskapi, mācītāji un diakoni ir apustuliskā amata turpinātāji,» pauda Laugalis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē nostāja sievietes ordinēt ir šīs organizācijas izvēle un publiskajā telpā nav ieraksts runāt par to, ka otra baznīca kļūdītos. «Mēs cienām savas māsu baznīcas,» pauda Laugalis.

Jauna arhibīskapa izraudzīšanās process sākts saistībā ar esošā LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga plānoto došanos pensijā. Vanags arhibīskapa amatā kalpo vairāk nekā 30 gadus. Vanaga iesvētīšana arhibīskapa amatā Rīgas Domā notika 1993.gada 29.augustā, un plānots, ka 2025.gada 29.augustā, noslēdzot savu kalpošanu, notiks svinīga Vanaga arhibīskapa zižļa nolikšana.

Jaunā arhibīskapa vēlēšanas notiks LELB 30. Sinodē no 6.jūnija līdz 7.jūnijam Rīgas Domā. Sinodes dalībnieki ir arhibīskaps, bīskapi, Virsvaldes locekļi, prāvesti, draudžu mācītāji un palīgmācītāji, evaņģēlisti-mācītāju pienākumu izpildītāji un draudžu delegāti — draudžu priekšnieki vai viņu vietā ar draudzes padomes lēmumu pilnvarotas personas. Vēlēšanās ar balsu vairākumu vienu kandidātu ievēlēs par arhibīskapu.