Nepilns metrs uz cilvēku. Rīgā ierīko pirmās droša patvēruma vietas

Pirmās oficiālās patvertnes galvaspilsētā ir izveidotas Dreiliņu apkaimē – bērnudārzā un trīs blakus esošajās pašvaldības dzīvojamajās ēkās, kurām ir atbilstošas pagrabtelpas.

“Kā rāda Ukrainas pieredze, patvertnes ir jāierīko vietās, kas sasniedzamas pusotras minūtes laikā no vietas, kur tobrīd atrodies. Tiek uzskatīts, ka vislabāk šim nolūkam piemēroti ir attiecīgu ēku pagrabtelpas,” skaidro Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis. Mērs norāda, ka pašvaldība turpina apsekot un sakārtot pagrabstāvus sev piederošajās ēkās — skolās, bērnudārzos, sociālajos centros un citviet.

“Sākām ar izglītības iestādēm. Tām ir visvairāk telpu, kurās varam aprīkot patvertnes. Apsekojam arī pašvaldībai piederošās dzīvojamās ēkas,” piebilst Rīgas vicemēre Linda Ozola. 

Press

Kā tad izskatās patvertne, kurā apdraudējuma gadījumā varēs patverties rīdzinieki? Baltas sienas bez logiem, fluorescējoša gaisma… Stūrī – saliekama gulta ar spilvenu, guļammaisu un galda piederumu komplektu futrālī.

Plānots, ka šādas guļvietas glabāsies blakus telpā, kur šobrīd glabājas kannas, dārza instrumenti un citas saimniecībā noderīgas lietas, jo saskaņā ar pašvaldības ideju patvertne var tikt izmantota divejādi – apdraudējuma gadījumā kā droša patvēruma vieta, bet miera laikā kā parastas pagrabtelpas. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) civilās aizsardzības plānu apdraudējuma gadījumā telpa 24 stundu laikā jāatbrīvo no nevajadzīgām lietām.

Press

No ērtībām – tikai nepieciešamais minimums. Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons atzīst, ka šobrīd patvertņu tīkls tiek tikai attīstīts, šobrīd šīs patvertnes paredzētas “īslaicīgai uzturēšanai” – līdz divām stundām. “Pēc divām stundām cilvēks grib dzert, ir nepieciešama piespiedu ventilācija, labierīcības un viss pārējais, bet ilgtermiņa plāns ir izveidot [patvertnes] tā, lai tās būtu atbilstošas, lai tajās uzturētos ilgstoši,” norāda eksperts.

Bērnudārzā “Dzilniņa” patvertnei ir atvēlētas divas telpas pagrabstāvā 64 kvadrātmetru platībā. Katastrofas vai militāra apdraudējuma gadījumā šajās telpās – šaurā, bet salīdzinoši drošā vidē — varēs izmitināt 85 cilvēkus atbilstoši VUGD prasībām – 0,75 kvadrātmetri uz vienu cilvēku. Tomēr pat tad, ja visas guļvietas tiks saliktas un plaukti noņemti, ar to nepietiks, lai telpās varētu patverties visi bērni, nemaz nerunājot par personālu – izglītības iestādē ir 106 audzēkņi un aptuveni 25 darbinieki.

“Dažiem var nākties meklēt patvērumu kaimiņos esošajās mājās,” atzīst Gints Reinsons.

Press

Patvertnes ir ierīkotas arī trijās blakus esošajās sociālajās mājās – pie namu fasādēm jau ir piestiprinātas attiecīgas zīmes. Šeit vietas ir vairāk: uz 400 iedzīvotājiem ir aptuveni 1500 patveršanās vietu, kas nozīmē, ka briesmu gadījuma patverties šeit varēs arī citi rīdzinieki.

Tomēr apstākļi šeit nav tik komfortabli kā bērnudārzā. Zem mājas ir viens kopīgs pagrabs trim ieejām: betona sienas, blāvs apgaismojums, komunikāciju caurules, garš gaitenis ar koka grīdu. Nelielos logus nepieciešamības gadījumā var aizkraut ar smilšu maisiem. Starp citu, smiltis var dabūt tepat pagrabā – telpās, kurās paredzēts izvietot guļvietas.

Arī šajās telpās uzturēties var tikai īslaicīgi – ne ilgāk par 2 stundām. Taču šeit ir pieejams ūdens, elektrība, lai uzlādētu tālruņus, un pat atsevišķa tualete. Nākotnē pašvaldība izvērtēs arī iespēju šeit izvietot pārtikas krājumus.

“Šīs ir pirmās patvertnes, kuras mēs marķējam, bet tas ir tikai sākums. Mēs iesim tālāk un atzīmēsim visas piemērotās telpas, bet tās, kas nebūs piemērotas, pakāpeniski tiks pārbūvētas,” sola Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Press

Pirmajā posmā plānots sagatavot un nomarķēt 134 objektus, kas ir pašvaldības īpašumā. Vēl vairāk nekā 100 ēku, kas daļēji vai pilnībā atbilst prasībām, pieder dažādām valsts iestādēm. Arī tās būtu jāmarķē kā patvertnes, taču tā jau ir aģentūru, nevis Rīgas domes atbildība. Kopumā šis process vēl turpinās – Rīgā ir vairāk nekā 900 objektu, kuros iespējams ierīkot droša patvēruma vietas. Potenciāli tās var sniegt īslaicīgu patvērumu līdz pat 40 tūkstošiem cilvēku. 

Plānots, ka patversmju tīkla izveidē tiks iesaistīti arī privātie namīpašnieki. Rīgas nekustamā īpašuma komisija apsver iespēju piedāvāt nekustamā īpašuma atlaides komersantiem, kuri pielāgo, labiekārto, un, ja nepieciešams, arī izbūvē patvērumam pielāgotās vietas. Atlaide varētu būt līdz 25% no nekustamā īpašuma nodokļa, bet nedrīkst pārsniegt tās izmaksas, kas ir nepieciešamas patvertnes labiekārtošanai vai pielāgošanai. Rīgas vicemēre pauda cerību, ka  šis regulējums stāsies spēkā no 1.janvāra.

Press

Zīmes uz mājām, protams, ir noderīgi. Bet kā apdraudējuma gadījumā ātri uzzināt, kur atrodas tuvākā patvertne? Gints Reinsons aicina iedzīvotājus izmantot VUGD aplikāciju “112”. Nākotnē šajā aplikācijā iedzīvotājiem vajadzētu būt redzamām viņiem tuvākajām patvertnēm.

Vēl viens jautājums — kā saprast, vai tajā ir brīva vieta…? Pilsētas iestādēm uz to pagaidām nav atbildes. Taču no savas puses pašvaldības pārstāvji apliecina, ka ir veikuši visus nepieciešamos pasākumus, lai iedzīvotājiem X stundā nenāktos atdurties pret slēgtām durvīm ar patvertnes zīmi.