Ņenaševa un Staķis: «Progresīvie» kļuvuši par populārāko proeiropeisko partiju Latvijā

Kopīgajā uzrunā kongresam politiķi atskatījās uz partijas ceļu no neliela politiska projekta ar zemu atbalstu sabiedriskās domas aptaujās līdz nacionāla līmeņa politiskam spēkam, kas piedalās valdības darbā un pārstāvēts visos politiskajos līmeņos — pašvaldībās, Saeimā un Eiropas Parlamentā.

Ņenaševa uzsvēra, ka partijas attīstību noteikusi ilgstoša ticība vīzijai par modernu un eiropeisku Latviju ar skaidrām vērtībām un cilvēktiesību ievērošanu. Viņa norādīja, ka 2022. gada Saeimas vēlēšanās iegūtie 6,16% balsu kļuva par pierādījumu tam, ka arī bez lieliem sponsoriem politikā iespējams gūt panākumus, ja ir skaidra morālā stāja un konsekvence.

Staķis kongresā norādīja, ka iekļūšana Saeimā kalpojusi par jaunu startu, kas ļāvis partijai iesaistīties valstiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā un virzīt pārmaiņas sarežģītos ģeopolitiskos un sociālekonomiskos apstākļos. «Progresīvie», pēc viņa teiktā, Latvijas politikā ienākuši kā ideālistisks, taču praktiski strādājošs spēks.

Abi politiķi īpaši izcēla partijas lomu sociālās iekļaušanas un cilvēktiesību jautājumos, tostarp sabiedrības mobilizēšanā debašu par Stambulas konvenciju laikā, ko viņi raksturoja kā būtisku brīdi sabiedrības vienotības un Eiropas vērtību aizstāvībā.

Staķis uzsvēra, ka paralēli sociālajai politikai partija ir strādājusi arī pie valsts drošības stiprināšanas, atbalstot aizsardzības budžeta palielināšanu, robežas nostiprināšanu un nodokļu politiku, kas, pēc viņa teiktā, palielina ienākumus lielākajai daļai iedzīvotāju. Tāpat viņš atgādināja, ka pašvaldību vēlēšanās partijai izdevies paplašināt pārstāvniecību reģionos un izcīnīt iespēju vadīt Rīgas domi.

Ņenaševa norādīja, ka partijas biedru skaits turpina pieaugt, 2025. gadā sasniedzot tūkstoti, un kopš dibināšanas kopiena ir dubultojusies. Viņa uzsvēra, ka pieaugošā popularitāte rada pienākumu vēl aktīvāk iestāties par demokrātiju un pretoties politiķiem, kuri apšauba Eiropas vērtību nozīmi.

Noslēgumā abi politiķi aicināja partijas biedrus saglabāt līdzšinējo iesaisti un turpināt ieguldīt darbu, lai stiprinātu Latvijas demokrātiju, valsts drošību un eiropeisko kursu.

Jau ziņots, ka partija «Progresīvie», gatavojoties rudenī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām, par savu premjera amata kandidātu izraudzījusies Saeimas frakcijas vadītāju Andri Šuvajevu.

Šuvajevs ir partijas līdzpriekšsēdētājs kopš 2024. gada novembra. 2023. gada septembrī, «Progresīvajiem» nonākot Evikas Siliņas (JV) valdībā, Šuvajevs tika ievēlēts par «Progresīvo» Saeimas frakcijas vadītāju. Tāpat Šuvajevs kopš 2023. gada septembra ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs.

Iepriekš savus premjera amata kandidātus jau izziņojušas vairākas citas partijas.

Latvijas Zemnieku savienība (LZS) šim amatam virza LZS priekšsēdētāju, ekonomikas ministru Viktoru Valaini, opozīcijā esošās Nacionālās apvienības premjera amata kandidāte būs Ilze Indriksone, bet opozīcijas partija «Latvija pirmajā vietā» ziņojusi, ka tās premjera amata kandidāts būs Ainārs Šlesers.