Nelegālās imigrācijas ierobežošanas pasākumu laikā Rīgā notverti 16 nelegālie migranti

Četri šādi migranti bijuši no Uzbekistānas, trīs — no Etiopijas, trīs — no Krievijas, divi — no Indijas, pa vienam — no Alžīrijas, Kirgizstānas, Tadžikistānas un Senegālas.

Līdz ar to šogad kopumā esot notvertas 38 personas, kurām nebija legāla pamata uzturēties Latvijā, kas esot par 65% vairāk nekā 2024. gadā. No tām 23 personas nelegāli šķērsojušas Latvijas robežu, piecām personām nav bijušas uzturēšanās atļaujas, trīs gadījumos veikta robežsardzei nepieciešamā aizturēšana, trīs gadījumos personas atradās starptautiskajā meklēšanā, bet četros gadījumos personām zudis vai nav bijis tiesiskais uzturēšanās statuss.

Ratnieks pauda, ka viņa sākto aktivitāšu mērķis ir panākt situāciju, lai Rīgā nebūtu nelegālo migrantu. Taču viņš uzskata, ka legālā migrācija esot vēl lielāka problēma. Tādēļ plānots sāktos reidus turpināt, kā arī turpināt darbu pie legālās migrācijas ierobežošanas.

Lai to izdarītu, viņaprāt, pirmkārt, būtiski jāsamazina trešo valstu studentu īpatsvars, otrkārt, jāievieš stingri noteikumi par valsts valodas zināšanām apkalpojošā sfērā, treškārt, nedrīkst pieļaut, lai būtu «atvērtas slūžas ģimeņu apvienošanai».

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš (NA) saskata sistemātiskas problēmas imigrācijas uzraudzības jomā. Būtiski pieaugot imigrantu interese par Latviju, bet valstī neesot pietiekamas kontroles, sprieda politiķis.

Pēdējo piecu gadu laikā būtiski pieaudzis izsniegto uzturēšanās atļauju skaits personām no Indijas un Uzbekistānas, noskaidrojis Lapiņš. Pieaugums esot aptuveni divas reizes. Izsniegtas 5689 atļaujas personām no Indijas un 4219 personām no Uzbekistānas. 61% no izsniegtajām atļaujām indiešiem esot mācību vīzas, bet 62% no izsniegtajām atļaujām personām no Uzbekistānas esot darba vīzas.

Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja vietnieks Jānis Dombrava (NA) drīzumā plāno rosināt veidot Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības (ES) līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas esot novedusi pie masveidīgas trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijā.

«Parlamentārā izmeklēšanas komisija sniegtu atbildes, vai šobrīd tiek pietiekami stingri un efektīvi no valsts puses uzraudzīta uzturēšanās atļauju izsniegšana un kontrole, kā arī veikti tālredzīgi pasākumi, lai nepieļautu rietumu valstu situāciju, kur pārāk pielaidīgas migrācijas sekas ir nacionālās drošības apdraudējums,» klāstīja Dombrava.

Dombrava jau esot guvis nepieciešamo Saeimas deputātu atbalstu, lai izveidotu jaunu parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Pirmsvēlēšanu gadā Saeimā top arī izmeklēšanas komisija par siltumapgādes jautājumiem Rīgā.

LETA jau ziņoja, ka septembra beigās Rīgā sākās Nacionālās apvienības (NA) politiķu rosinātie nelegālo migrantu konstatēšanas pasākumi.

Ratnieks iepriekš solīja, ka tā nebūs vienas dienas akcija, bet gan regulārs un sistemātisks darbs. Viņš aicināja rīdziniekus, kuriem ir informācija vai aizdomas par nelegālo migrantu pulcēšanās vietām, ziņot par tām Rīgas Pašvaldības policijai.

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts iepriekš pauda, ka Ratnieks pārspīlē nelegālo migrantu izplatības problemātiku galvaspilsētā.

Savukārt Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) iepriekš norādījis, ka nelegālā imigrācija nav Rīgas pašvaldības policijas darba prioritāte un papildu resursi tam netiks novirzīti. Pašvaldības policija, Valsts drošības dienests un Iekšlietu ministrija jau ikdienas rutīnas darbos nodrošina pārbaudes un rūpējas par drošību, teica Kleinbergs, kurš arī nav slēpis skepsi par NA iniciētajiem pasākumiem.

Arī Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass uzsvēris, ka pašvaldības policija neķerstīs cilvēkus uz ielām un neprasīs tūristiem uzrādīt dokumentus. Tā vietā tiks pārbaudītas vietas, kur var pulcēties nelegālie imigranti, un pārbaudītas personas, kuras Latvijā varētu uzturēties nelegāli, viņš skaidroja.