Neatkarīgie aldari aicina alum likumā paredzēt atbalstošākus tirdzniecības noteikumus

Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena — alus — nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, šodien biedrības biedri, nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Aldaru biedrība norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši.

Neatkarīgos aldarus satrauc iecerētie tirdzniecības papildu ierobežojumi alum, kas būtiski mazinās vietējo un mazo alus darītāju konkurētspēju, tālāk sekmējot alus importu un Latvijas ekonomisko atpalicību.

Kā vēstulē lēmumu pieņēmējiem norāda neatkarīgo un mazo aldaru pārstāvji, šobrīd Latvijas alus darītāju izaugsmei un konkurētspējai ir vairāki būtiski šķēršļi — Covid-19 pandēmijas laikā neatkarīgie aldari cieta vissmagāk, jo lielu daļu šo ražotāju biznesa apjoma veido pārdošana restorānos un bāros, kuru darbība vairākus gadus bija būtiski ierobežota. Tam sekoja energokrīze, EURIBOR likmju kāpums un akcīzes pieaugums.

Biedrība atzīmē, ka Latvijā darbojas 64 neatkarīgas alus darītavas, kas vēlas brūvēt, attīstot valsts ekonomiku, stiprinot nacionālo identitāti un piederības sajūtu, kopjot nacionālā dzēriena — alus — tradīciju un sekmējot patriotismu un gardēžu tūrismu.

Latvijas Neatkarīgie aldari vērsušies pie Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) un Rīgas domes priekšsēdētāja Viļņa Ķirša (JV), aicinot veikt pasākumus, kas atturētu alus importētājus, izplatītājus un tirgotājus no iespējamas pircēju maldināšanas un liktu precīzi norādīt alus izcelsmes valsti tirdzniecības vietās, izceltu Latvijā brūvētu amata alu starptautiskos un vietēja mēroga valsts un pašvaldību finansētos svētkos, festivālos un pasākumos, uzņemot viesus un pasniedzot valsti prezentējošas dāvanas, kā arī mīkstinātu tirdzniecības ierobežojumus Latvijā darītam alum un citos veidos stiprinātu neatkarīgo alus darītavu konkurētspēju, lai tā mazinātu alus importu.

Biedrības priekšsēdētājs, alus darītavas «Labietis» pārstāvis Reinis Pļaviņš norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem mazajiem alus darītājiem, nosakot vienādus spēles noteikumus kā alus, tā stiprā alkohola un destilātu tirdzniecībai, kuri būtiski ietekmējuši gan alus ražotāju konkurētspēju, gan vietējā amata alus vietu veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju ar latviskiem nosaukumiem.

Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrībā šobrīd apvienojušies 14 vietējie mazie alus brūvētāji, kas alu ražo Latvijā un kuru kapitālā vismaz 51% pieder Latvijas pilsoņiem: «Teika», «Duna», «Manufaktūra», «Labietis», «HAT Brewery», «Trofeja», «Malduguns», «Puta», «IndieJānis», «Valmiermuiža», «Nurme», «Kussh», «Alūksnes alus» un «Viedi». Biedrības misija ir veicināt atbildīgu alus baudīšanas kultūru, svinēt alus daudzveidību, cienīt un kopt Latvijas alus darīšanas tradīcijas, sekmēt neatkarīgo darītavu attīstību un neatkarīgo aldaru sadarbību, atklāti vēstīt un izglītot par alus izgatavošanas vietu un sastāvdaļām, darīt redzamus alus darītavu īpašniekus un kopā spilgti iezīmēt Latvijas vārdu pasaules alus kartē.