NATO pauž uzticību kolektīvajai aizsardzībai un apņemas palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP

«Mēs atkārtoti apstiprinām mūsu nesatricināmo uzticību kolektīvajai aizsardzībai, kas nostiprināta Vašingtonas līguma 5.pantā, — uzbrukums vienai [dalībvalstij] ir uzbrukums visām,» teikts samita galadokumentā.

Visi 32 sabiedrotie samita deklarācijā arī apņēmušies līdz 2035.gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP, kā to pieprasījis ASV prezidents Donalds Tramps.

Līdz šim NATO dalībvalstis bija apņēmušās aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no IKP, par ko vienošanās tika panākta vēl 2014.gadā Velsā, reaģējot uz Krievijas sākotnējo iebrukumu Ukrainā.

Aizvadītās desmitgades laikā divas trešdaļas dalībvalstu šo mērķi sasniegušas, un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite paudis pārliecību, ka šogad to beidzot paveikšot arī pārējās.

Tomēr pieaugot bažām, ka Krievija tuvāko gadu laikā varētu izšķirties par tiešu konfrontāciju ar NATO, un pakļaujoties Trampa spiedienam, alianses dalībvalstis piekritušas savus aizsardzības tēriņus vairāk nekā dubultot.

Saskaņā ar panākto vienošanos kopējie aizsardzības izdevumi sadalīti divās daļās, 3,5% no IKP atvēlot tiešajiem aizsardzības izdevumiem, bet vēl 1,5% novirzot ar aizsardzību saistītās infrastruktūras objektiem.

Samita galadokumentā Krievija atzīta par «ilgtermiņa draudu» kolektīvajai drošībai, kā arī atkārtoti pausts «ilgstošs» atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Maskavas agresiju.

Alianses dalībvalstis paziņojušas, ka ir «vienotas, stājoties pretī lielajiem draudiem drošībai (..), īpaši ilgtermiņa draudiem, ko Eiroatlantiskajai drošībai rada Krievija,» teikts samita deklarācijā.

«Sabiedrotie atkārtoti apliecina savu ilgstošo suverēno apņēmību sniegt atbalstu Ukrainai, kuras drošība vairo mūsu drošību,» paziņojuši NATO dalībvalstu līderi.