Nākamgad palielinās ārstniecības personu atalgojumu

Kā aģentūru LETA informēja VM, nākamajā gadā veselības aprūpes nozares darbinieku atalgojuma palielinājumam un izglītībai plānots novirzīt papildus 76 miljonus eiro. Tas ļaus ārstu vidējo darba samaksu (tarifā) ārstiem palielināt par 221 eiro, aprūpes personālam — par 85 eiro, atbalsta personālam — par 60 eiro. Pārējiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem plānots darba samaksas palielinājums 40 eiro apmērā.

VM norādīja, ka atbilstoši valsts budžeta apstiprināšanas plānam likumprojekts «Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam», kas noteiktu nozares darbinieku atalgojuma palielinājumu, 1.novembrī jāapstiprina Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) atgādināja, ka budžeta projektā veselības nozarei plānoti papildu 275 miljoni eiro. Nākamajā gadā veselības nozares budžets plānots nepilnu 1,9 miljardu eiro apmērā.

Viņš arī uzsvēra, ka papildu finansējums kritiski nepieciešams arī citām jomām — veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, tarifu pārskatīšanai un kompensējamo medikamentu apmaksai, tādēļ visas vajadzības ir jāsalāgo.

Pēc LVSADA padomes sēdes, Abu Meri aģentūrai LETA atzina, ka atalgojuma palielinājums noteikti nav liels kā bija vajadzīgs, taču pakāpeniski tiek iet virzienā kā būtu jābūt. Viņš cer, ka papildu finansiālais atbalsts liks ārstniecības personām padomāt, vai viņi turpinās strādāt savā profesijā vai brauks strādāt uz citām vietām.

«Es domāju, ka ne tikai algas ir svarīgas, bet arī darba vides jautājuma sakārtošana, kā arī izglītības, darba attieksmes no vadītāju, kolēģu jautājumu sakārtošana. Tie ir jautājumi, kas mums jāatrisina tuvāko trīs-četru gadu laikā. Visa pozitīvās pārmaiņas liks justies drošāk pacientam,» uzskata ministrs.

Komentējot gaidāmo palielinājumu, LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aģentūrai atzina, ka uz jebkuru daļēji pilnu trauku var paraudzīties divējādi, proti, var teikt, ka tas ir pustukšs vai puspilns. Šajā situācijā algu palielinājums palīdz trīs gadu periodā noturēt darba samaksu nozarē apmēram vienādā konkurētspējas līmenī, samērojot ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī. Tomēr tas neļauj uzlabot ārstniecības personu darba samaksas konkurētspēju tādā mērā, lai palielinātu māsu un ārstu skaitu.

«Te ir jāiegulda liels darbs un tas prasa nopietnus papildus finanšu līdzekļus. Mums šobrīd ir viena svarīga lieta — ir atjaunots normāls sociālais dialogs ar Veselības ministriju, un tas dod cerības, ka mums izdosies arī turpmākajos gados jūtami labāk uzlabot situāciju,» pauda Keris.

Viņš arī norādīja, ka palielinājums dod visām ārstniecības personu kvalifikāciju kategorijām darba samaksas pieaugumu 23-24% apmērā. Tas esot gandrīz līdzīgi tam, ko ir prognozējusi Finanšu ministrija par vidējās darba samaksas pieaugumu trīs gadu laikā — 26%.

LETA jau rakstīja, ka šodien notiks LVSADA ārkārtas sēde, kurā pēc Streika komitejas un veselības ministra uzklausīšanas padome lems par tālāko rīcību. Pēc LVSADA priekšsēdētāja Valda Kera vārdiem, mēnesis kopš pieņemts lēmums par Streika komitejas veidošanu, ir pietiekams laiks, lai apzinātu gan situāciju, gan to, kāda ir gatavība streikam ārstniecības iestādēs, gan arī to, kāda ir jaunās valdības un jaunā veselības ministra nostāja attiecībā pret veselības aprūpes politikas veidošanu un papildus finansējuma nodrošināšanu.

Kā ziņots, augustā LVSADA izvirzīja VM kolektīva interešu strīda prasības, tādā veidā pēc būtības sākot pirmsstreika procedūru. Prasības paredzēja pildīt trīspusējo vienošanos par darba samaksas paaugstināšanu nozarē.

Trīspusējā vienošanās tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) 7.marta sēdē. Vienošanās paredz, ka gadījumā, ja VM tiek iedalīti papildu līdzekļi no budžeta pārdales šī gada laikā, tad starp izlietošanas prioritātēm tiek iekļauta mēneša vidējās darba samaksas paaugstināšana ārstiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas.

«Sarūgtinoši ir tas, ka ministrija starp 140 papildus nozarei atvēlētajiem miljoniem eiro tā arī nav licies nozīmīgi atrast 7,6 miljonus eiro, kas ir nepilni 6%, lai kaut cik atbalstītu nozarē atlikušos darbiniekus. Situācija ir dramatiska. Darba roku trūkuma dēļ viss nonācis tik tālu, ka uz vairākiem izmeklējumiem pacienti pat par pilnu maksu šogad nevar pierakstīties,» toreiz sacīja Keris.

Tāpat LVSADA nav apmierināta arī ar jaunās valdības deklarācijā iekļauto ieceri saglabāt valsts finansējumu veselības aprūpei pašreizējā līmenī, proti, 12% apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem. Tas šogad esot aptuveni 1,8 miljardi eiro jeb tikai 4,2% no prognozētā iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka valdība plāno arī turpmāk badināt valsts veselības aprūpi, pakļaujot slimnīcas nemitīgam bankrota riskam un pagarinot rindas pēc pakalpojumiem ārstniecības iestādēs, uzsver organizācijā.

Keris secina, ka līdz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteiktajam veselības nozares valsts finansējuma minimumam Latvijai šogad pietrūkst aptuveni 450 miljoni eiro. Tas esot galvenais cēlonis garajām rindām pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, sliktajiem sabiedrības veselības rādītājiem, augstajiem pacientu maksājumiem un nevienlīdzības pieaugumam sabiedrībā. Keris uzsver, ka tas nav pieņemams ne mediķiem, ne pacientiem.