Nākamgad Latvijas zvejniekiem brētliņu nozvejas kvota samazināsies par 11%

Tāpat Latvijas zvejnieki nākamgad Rīgas jūras līcī varēs nozvejot mazāk reņģu nekā šogad, bet pieaugs reņģu nozvejas kvota Baltijas jūrā.

Latvijas zvejniekiem 2023.gadā Rīgas jūras līcī būs atļauts nozvejot 24 565 tonnas reņģu, kas ir par 4,3% mazāk nekā šogad, bet reņģu zvejas iespējas Baltijas jūrā pieaugs par 32%, sasniedzot 1964 tonnas.

Tikmēr mencu un lašu zveja Baltijas jūrā Latvijas zvejniekiem 2023.gadā būs atļauta tikai kā piezveja un tādā pašā apmērā kā šogad.

Latvijas zvejas iespējas 2023.gadam paredz jūras austrumu daļas mencas nozveju 51 tonnas apmērā tikai kā piezveju un rietumu daļas mencas nozveju 17 tonnu apmērā tikai kā piezveju. Tāpat Latvijai arī nākamajā gadā būs ļauts nozvejot 8411 lašus tikai kā piezveju.

ZM norāda, ka Latvijai panāktajā vienošanās noteikts lielāks pieaugums reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūrā — par 32% salīdzinājumā ar pagājušo gadu nevis par 14%, kā sākotnēji tika plānots. Tas nozīmē, ka Latvijas kvotu reņģu nozvejai izdevies palielināt par 271 tonnu.

Savukārt brētliņu nozvejas kvotai, pēc ZM paustā, panākts būtiski mazāks samazinājums, nekā sākotnēji plānots, proti, samazinājums salīdzinājumā ar šo gadu būs 11% apmērā pretstatā iepriekš plānotajiem 20%. Tādējādi izdevies palielināt Latvijas kvotu brētliņu nozvejai par 3137 tonnām, salīdzinot ar sākotnējo Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu.

«Latvija neatlaidīgi un mērķtiecīgi iestājās par to, ka EK ierosinātais 20% samazinājums brētliņu nozvejas kvotām nav zinātniski pamatots. Latvijas ieskatā, brētliņu nozvejas samazinājumam nevajadzētu būt lielākam par 11%. Latvijas viedoklim pievienojās arī pārējās Baltijas jūras piekrastes dalībvalstis,» pauž ZM pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka Igaunija un Latvija uzsvēra arī to, ka reņģēm EK plānotais zvejas kvotu palielinājums par 14%, atbilstoši zinātnes rekomendācijām un neapdraudot krājumu stāvokli, var būt arī lielāks.

Vienlaikus reņģu zvejā Rīgas jūras līcī plānotais samazinājums par 4% ir pamatots ar zinātnes veikto krājuma novērtējumu.

«Smagākie lēmumi arī šoreiz bija saistīti ar ļoti kritiskā stāvoklī esošajiem mencu krājumiem. Kā jau iepriekš ir ticis ziņots, Baltijas jūras Austrumu daļas mencu populācijas kritiskā stāvokļa dēļ mencas specializēta zveja šajos ūdeņos jau kopš 2020.gada vairs nav atļauta. Nākamajā gadā tāds pats liktenis sagaida arī Baltijas jūras rietumu daļas mencu,» atzīmē ministrijā.

ZM arī atzīmē, ka norādītie skaitļi ir provizoriski, savukārt oficiālie būs pieejami pēc regulas publicēšanas.