NA ministru amatiem virza Indriksoni, Dombravu, Puntuli un Vitenbergu

Indriksone virzīta izglītības un zinātnes ministra amatam, Dombravas pārraudzībā būs Iekšlietu ministrija, Puntuļa — kultūras ministrija, bet klimata un enerģētikas ministra amata kandidāts ir Jānis Vitenbergs.

Indriksone skaidroja, ka NA primāri vēlējusies vadīt arī citas ministrijas, piemēram, Finanšu ministriju (FM), taču premjera amatam nominētais Andris Kulbergs (AS) norādījis, kas saglabās tandēmu, FM vadību uzticot premjera partijai, proti, «Apvienotajam sarakstam» (AS).

«Protams, KEM nav mūsu ideālā izvēle, mēs labprātāk būtu, piemēram, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju vadījuši, bet mēs respektējam šo sadalījumu, un noteikti ir daudz lietu, kas īsā laikā ir paveicamas arī KEM,» teica Indriksone.

Jau ziņots, ka četras partijas, kuras Kulberga vadībā mēģina veidot jauno valdību, ir sadalījušas atbildības jomas, bet konkrētus ministru kandidātu vārdus nosauks rīt, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču paziņoja Ministru prezidenta amata kandidāts Kulbergs.

Plānots, ka AS politiķi Kulberga vadītajā valdībā vadīs Finanšu, Tieslietu un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Visas šīs ministrijas pašlaik vada «Jaunās vienotības» (JV) redzami politiķi.

NA vadīs Izglītības un zinātnes, Kultūras, Iekšlietu un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM).

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) faktiski saglabās esošās pozīcijas, zaudējot vadību tikai pār KEM — šis politiskais spēks saglabās Saeimas priekšsēdētāja amatu, kā arī vadīs Ekonomikas, Labklājības un Zemkopības ministrijas.

Savukārt «Jaunā vienotība» (JV) savā pārziņā saglabās tikai ārlietu un veselības jomu pārraudzību, kā arī tai nāksies uzņemties vadīt Aizsardzības un Satiksmes ministrijas, kuru pārziņā pēdējos mēnešos bijis visvairāk publiski apspriestu problēmu. Kulbergs neatklāja, vai aizsardzības ministra amatu varētu ieņemt līdzšinējā premjere Evika Siliņa (JV), kura par to pēdējā laikā izrādījusi interesi.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents pēc Evikas Siliņas (JV) valdības krišanas jaunas valdības veidošanu uzticējis AS politiķim Kulbergam, partiju sarunām atvēlot nedaudz vairāk nekā nedēļu. Jauno valdību apņēmušies veidot AS, NA, ZZS un JV.

Iepriekš parakstīta potenciālās jaunās valdības pamata vienošanās, kas kalpo kā pamats turpmākajām sarunām par darbiem. Vienlaikus tapis zināms, ka amatus varētu dalīt pēc vienlīdzības principa, katram politiskajam spēkam piedāvājot četrus amatus, tostarp Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja.

Parakstītajā vienošanās dokumentā noteikts, ka koalīcijas partneri turpmāk nevirzīs izskatīšanai jautājumus, par kuriem nav panākta visu iesaistīto pušu vienprātība, kā arī apņemsies neatbalstīt ar valsts budžetu saistītus priekšlikumus bez kopīga politiska atbalsta.

Drošības stiprināšana definēta kā viena no galvenajām prioritātēm. Partijas apņēmušās nodrošināt pilnu atbalstu aizsardzības un iekšlietu dienestiem, tostarp robežas nostiprināšanai, pretgaisa aizsardzības attīstībai un valsts iekšējās un ārējās drošības uzlabošanai. Plānots attīstīt bezpilota tehnoloģiju izmantošanu, pilnveidot civilās aizsardzības sistēmu un uzlabot kritiskās infrastruktūras aizsardzību krīzes situācijās. Tāpat paredzēti pasākumi imigrācijas kontroles pastiprināšanai un stingrākai uzturēšanās atļauju izsniegšanas uzraudzībai.

Vienošanās dokumentā noteikts, ka valdība turpinās konsekventu atbalstu Ukrainai un iestāsies par sankciju politikas saglabāšanu un stiprināšanu. Vienlaikus partneri apņēmušies nepieļaut atkāpšanos no jau sasniegtajiem standartiem cilvēktiesību jomā, tostarp vardarbības apkarošanā un dzimumu līdztiesībā.

Cīņa pret korupciju, karteļiem un ekonomiskajiem noziegumiem paredzēta kā vēl viens prioritārs virziens, tostarp pilnveidojot publisko iepirkumu uzraudzību un paredzot plašāku digitālo risinājumu izmantošanu, kā arī stiprinot vēlēšanu procesa drošību ar tiešāku valdības vadītāja iesaisti.

Ekonomikas jomā paredzēts īstenot budžeta stabilizācijas pasākumus, tostarp pārskatīt valsts iepirkumus, ierobežot nepamatotas prēmiju izmaksas un uzlabot publisko finanšu caurspīdīgumu. Vienlaikus garantēts finansējums aizsardzībai un paredzēta prioritāra veselības aprūpes finansējuma palielināšana, izvērtējot budžeta iespējas.

Dokumentā ietverta arī lielo valsts projektu pārvaldība — attiecībā uz «Rail Baltica» paredzēta ciešāka virzības koordinācija premjera līmenī, savukārt par «airBaltic» līdz vasaras beigām plānots izvērtēt uzņēmuma attīstības scenārijus.

Sociālajā jomā uzsvars likts uz demogrāfiju un ģimeņu atbalstu, paredzot attīstīt ģimenēm draudzīgu vidi un uzlabot bērnu vienlīdzīgu veselības aprūpes pieejamību. Vienlaikus plānota pakāpeniska bāzes pensijas ieviešana un turpmāka veselības aprūpes sistēmas pilnveide.

Turklāt valdība iecerējusi aktīvi aizstāvēt Latvijas intereses sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, īpašu uzmanību pievēršot finansējumam drošībai, lauksaimniecībai, kohēzijai un stratēģiski nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai.