NA deputāti rosina noteikt naudas sodu par totalitāro režīmu ieroču ilgāku publisku izstādīšanu

Izmaiņas rosinājuši NA parlamentārieši Edvīns Šnore, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Aleksandrs Kiršteins un Rihards Kols.

Deputāti skaidro, ka likumprojekta mērķis ir panākt, lai vēl atlikušie PSRS varas simboli — ieroči un militārā tehnika, kas atrodas uz goda pjedestāliem Latvijas publiskajā vidē ārpus muzejiem, — tiktu demontēti.

Administratīvo sodu aicināts noteikt par bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas ieroču, kara tehnikas un tās elementu izstādīšanu publiskā vietā, ja izstādīšanas kopējais laiks pārsniedz 30 dienas, izņemot muzejos.

NA politiķi par to rosina piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 350 eiro un juridiskajai personai līdz 2900 eiro. Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu iespēju publiski godināt nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju savienības bruņotos spēkus, izstādot goda vietās to ieročus un militāro tehniku, skaidrots tā anotācijā.

Deputāti norāda, ka PSRS okupācijas laikā Latvijā publiskās vietās uz postamentiem tika uzstādīta visdažādākā militārā tehnika, lai iezīmētu PSRS okupētās teritorijas un skaidri norādītu vietējiem iedzīvotājiem, kādas varas pakļautībā tie atrodas. Bieži militārā tehnika tika izvietota goda vietā pie okupācijas armijas bāzēm.

Beidzoties PSRS okupācijai vairums šo kara tehnikas monumentu tika demontēti, taču ne visi, tāpēc likumprojekts palīdz Latvijas sabiedrībai atbrīvoties no okupācijas sekām, uzsver Nacionālās apvienības pārstāvji.

Politiķi pauž, ka likumprojekts nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām un ka par grozījumu projekta notikušas konsultācijas ar Latvijas Politiski represēto apvienību, Rīgas Politiski represēto biedrību, Kurzemes rajona Politiski represēto klubu un Latvijas pārstāvi Bijušo politieslodzīto un komunisma upuru starptautiskajā asociācijā.

«Okupācijas varu represēto un politieslodzīto pārstāvji pauduši atbalstu likumprojektam,» teikts grozījumu anotācijā.

Izmaiņas piedāvāts veikt Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.

Kā ziņots, naktī uz 24.februāri Jēkabpilī pazuda lielgabals, kas kā piemineklis bija izvietots uz padomju memoriāla. Policija par zādzību sāka kriminālprocesu.

Policijai veicot izmeklēšanu, noskaidrota iespējamā vainīgā persona, kura atzina veiktās darbības patvaļīgā piemiņas zīmes — lielgabala — demontāžā. Apzināta arī iespējamā lielgabala atrašanās vieta Daugavā.

Jēkabpils mājaslapā sadaļā pie apskatāmām piemiņas vietām iepriekš minēts, ka Otrā pasaules kara memoriāls tika atklāts 1976.gadā. Lielgabals uzstādīts pie karā kritušo padomju armijas un latviešu strēlnieku korpusa virsnieku apbedījuma.