Mūžībā devies ilggadējais Latvijas Nacionālā teātra režisors Mihails Kublinskis

Kublinskis dzimis 1939.gada 12.aprīlī. Pēc Rīgas 2.vidusskolas pabeigšanas, 1957.gadā viņš sāka strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī par mēbeļnieku rekvizitoru, pēcāk viņam uzticēja epizodiskas lomas un dalību masu skatos, līdz viņš saņēma Klaida lomu Teodora Dreizera «Amerikāņu traģēdijā», norādīts interneta vietnē «100.teatris.lv».

Paralēli darbam teātrī Kublinskis iestājās Valsts Konservatorijas režijas nodaļā, kuru absolvēja ar Grigorija Kanaviča drāmu «Lai viņš iet projām». Kopš 1964.gada viņš bija Nacionālā teātra režisors.

Tieši Kublinski teātra ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Alfreds Jaunušans izraudzījās par sava «posteņa» pārmantotāju. Divus gadus Kublinskis bija teātra mākslinieciskais vadītājs.

Kublinskis tandēmā ar Jaunušanu ir bijis arī jaunās aktieru paaudzes audzinātājs — aktieru meistarības pedagogs, vairākiem Nacionālā teātra aktieru kursiem iestudējot diplomdarba izrādes.

Enciklopēdijas «Teātris un kino biogrāfijās» otrajā sējumā norādīts, ka Kublinskis bijis viesrežisors Rīgas Operetes teātrī, Operas un baleta teātrī, Rostokas Tautas teātrī, Vācijā un Maskavas teātrī «Sovremeņņik», Krievijā.

Tāpat Kublinskis režisējis Dziesmu svētku simtgades noslēguma koncertu 1973.gadā un Latvijas valsts proklamēšanas dienas atcerei veltīto sarīkojumu 1988.gadā.

Par nopelniem latviešu teātra attīstībā režisors apbalvots Triju Zvaigžņu ordeni, savukārt 2017.gadā Kublinskis saņēma «Spēlmaņu nakts» balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā.

Kolēģu vārdā rakstot atvadu vārdus, Nacionālā teātra pārstāve Ieva Struka norādīja, ka daudz no režisora Kublinska mācījušies tādi aktieri kā Evija Krūze, Ainārs Ančevskis, Mārcis Maņjakovs, Liene Gāliņa, Jānis Āmanis, Madara Saldovere un Kaspars Dumburs.

Pateicoties Kublinskim, pārliecinoši Nacionālā teātrī savu vietu ieguva aktrise Lolita Cauka, lielas lomas pie viņa nospēlēja Māra Zemdega, bez Kublinska izrādēm grūti esot iedomāties arī Kārļa Sebra, Jāņa Kubiļa, Inta Burāna, Ģirta Jakovļeva, Ulda Dumpja mūžu.

Pie Kublinska nozīmīgākajām izrādēm pieder traģēdijas un drāmas, ieskaitot Viljama Šekspīra «Romeo un Džuljeta», Henrika Ibsena «Heda Gablere» un «Spoki», Artura Millera «Skats no tilta», Maksa Friša «Santakrusa», Judžina O’ Nīla «Garās dienas ceļš uz nakti», Jāņa Jaunsudrabiņa «Aija» un daudzas citas.

Kā raksta Struka, Kublinskis smalki sajuta arī to stīgu, ko sauc par ikdienas cilvēka priekiem un bēdām, un tapa «Acālija», tapa «Hamilkāra kungs», tapa «Bezkaunīgie veči», «Kaktusa zieds» un «Pie zelta ezera» un, atkal jāsaka — daudzas citas. Visbeidzot — teātra repertuārā joprojām ir salonkomēdija «Tik mīla vien», kas iestudēta 2008.gadā un tā ilgmūžībā pārspējusi jebkuru Nacionālā teātra jaunāko laiku izrādi.