Muzeja «Ebreji Latvijā» vadītājs: Ar Cukura lietu jau sākotnēji bija jānodarbojas vēsturniekiem

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra maija beigās kārtējo reizi atjaunoja šo kriminālprocesu.

Komentējot Ģenerālprokuratūras lēmumu, Ļenskis norāda, ka prokuratūra jau 2016.gadā vērsās pie ebreju kopienas, lai iegūtu nepieciešamos pierādījumus, bet izskatās, ka tie tika ignorēti un netika pievienoti lietas materiāliem. Pēc kriminālprocesa izbeigšanas un sekojošā skandāla, prokuratūra saņēma šos pašus dokumentus no Izraēlas, un tagad nevar tos ignorēt. Tāpat papildus tika iesniegti dokumenti no Lielbritānijas arhīva, jo iepriekš Lielbritānijā tika vākti pierādījumi par Cukura un citu cilvēku iesaisti ebreju iznīcināšanā.

Ļenskis uzsver, ka tagad prokuratūrai dokumenti cītīgi jāizskata. Viņam nav skaidri iemesli, kāpēc kriminālprocess šo gadu laikā nav izkustējies.

«Visvieglāk būtu teikt, ka visi ir antisemīti, bet tas nav izskaidrojums, jo mēs lieliski saprotam, ka visi nevar būt tādi,» pārliecināts Ļenskis, papildinot, ka problēma varētu būt tajā, ka prokuratūra nevar atzīt kļūdu, ka kriminālprocess savulaik nemaz nebija jāuzsāk, jo lietas dalībnieks jau sen ir miris.

Viņaprāt, prokuratūrai varētu būt grūti atzīt, ka 20 gadus tā nodarbojas ar kopumā bezjēdzīgu lietu.

Neskatoties uz minēto, ebreju kopienai tagad ir svarīgi, lai prokuratūra pabeidz kriminālprocesu, jo ebreju kopienai ir skaidrs, ka Cukurs ir noziedznieks, atzina Ļenskis.

Viņš uzskata, ka nav pieņemams fakts, kad prokuratūra pasaka, ka Cukurs nav vainīgs, un izbeidz kriminālprocesu.

Jau ziņots, ka kriminālprocess par Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā tika sākts 2006.gadā, bet 2018.gadā Ģenerālprokuratūra to izbeidza pirmo reizi.

Otrā pasaules kara laikā Cukura darbība bija saistīta ar tā saucamo Arāja komandu, kas piedalījās civiliedzīvotāju masveida slepkavībās nacistiskās Vācijas okupācijas laikā. Sākotnēji sāktajā kriminālprocesā pierādīts, ka Cukurs 1941.gada 14.jūlijā virsnieka pakāpē sācis dienestu «Arāja komandā». Sākotnēji Cukurs bijis Viktora Arāja palīgs, bet vēlāk — atbildīgais par dienesta automašīnu ekspluatāciju un remontiem, bruņojuma uzglabāšanu, tās tehnisko apkopi un izsniegšanu.

Izmeklēšanas gaitā plaša informācija iegūta, veicot pārbaudi Latvijas Republikas arhīvos, izpētot simtiem bijušās LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) arhīva krimināllietu, tajā skaitā krimināllietu Arāja apsūdzībā, arhīvu fonda «LPSR Ārkārtējā komisija» materiālus, pārbaudot krimināllietu materiālus, kuros bijusī LPSR VDK apkopojusi «Arāja komandas» dalībnieku liecības, kā arī Hamburgas apgabaltiesas materiālus Arāja lietas iztiesāšanā.

Tāpat tika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi Krievijai, Brazīlijai, Hamburgas apgabaltiesai, kā arī analizēti Simona Vīzentāla centra atsūtītie materiāli, masu medijos pieejamā informācija, Cukura radinieku atsūtītā informācija un cita veida informācija.

Saņemtā informācija no ārvalstīm, tostarp Krievijas, jau iepriekš nav bijusi pietiekama, lai varētu apstiprināt vai noliegt faktu par Cukura līdzdalību ebreju tautības civiliedzīvotāju iznīcināšanā.

Tomēr 2019.gadā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un vairāki cietušie ar iesniegumu vērsās pie toreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, lūdzot atjaunot kriminālprocesu pret Cukuru. Iesniegums bija pamatots ar jauniem apstākļiem, tostarp Izraēlā dzīvojošas privātpersonas liecībām, kura personīgi esot redzējusi Cukuru un vērojusi viņa darbības Rīgas geto teritorijā ieslodzīto konvojēšanas laikā uz Rumbulu, kā arī ar Ābrama Šapiro atmiņām.

Kriminālprocess tika atjaunots, bet 2023.gada nogalē Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Ločmelis atkal to izbeidza, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Virsprokurors Māris Leja, uzskatot, ka pierādījumu vērtēšanā pieļautas kļūdas, 2024.gada janvārī lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atcēla un uzdeva izmeklēšanu turpināt prokuroram Ločmelim.

Šogad 4.aprīlī Ločmelis kriminālprocesu izbeidza atkārtoti, jo konstatēja, ka Cukura darbībās nav Krimināllikuma pantā «Genocīds» paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Tāpat lietā nav noskaidrota neviena cita dzīva persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijā Otrā pasaules kara laikā būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu atbilstoši likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam.

Tagad kriminālprocess atjaunots jau trešo reizi.

Cukurs dzimis 1900.gadā Liepājā un bija ievērojams latviešu aviators un virsnieks. 30.gados viņš kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu.

Cukuru 1965.gadā nogalināja Izraēlas slepenā dienesta «Mossad» operācijā Montevideo, Urugvajā.

Arājam Hamburgas zemes tiesa 1979.gadā piesprieda mūža ieslodzījumu, un viņš mira 1988.gadā cietumā.