Mūrniece: Tuvākajos piecos gados Krievija varētu atkal uzkrāt savu militāro ekipējumu un koncentrēt militāros spēku

Miers mūsu pasaulē ir trausls, un situācija var mainīties, turklāt tuvākie pieci gadi ir laiks pēc militārpersonu vērtējuma, kurā Krievija varētu atkal uzkrāt savu militāro ekipējumu un koncentrēt savus militāros spēkus.

Līdz ar to Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai stiprinātu Latvijas aizsardzības spējas, «lai kritiskā brīdī, ja nu tāds gadījumā pienāktu, Latvija būtu pilnībā gatava stāties pretim arī iespējamai militārajai agresijai,» uzsvēra Mūrniece.

Valdības deklarācijā un valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā minēts, ka iekšējā un ārējā drošība ir valsts galvenā prioritāte. Ministre pauda gandarījumu, ka tas ir ne tikai deklaratīvi, bet arī piešķirts finansējums aizsardzības spēju stiprināšanā.

Tas nozīmē, ka bez kavēšanās ir jāpabeidz visi iesāktie projekti, un tas jādara straujāk nekā darīts līdz šim, uzskata Mūrniece.

Mūrniece atgādināja, ka Latvijas Aizsardzības ministrijai ir trīs prioritātes attiecībā uz raķešu sistēmām, proti, krasta aizsardzībai pret kuģiem, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija.

LETA jau rakstīja, ka laikā no 2023. līdz 2025.gadam pretgaisa aizsardzībai plānots atvēlēt 600 miljonus eiro jeb katru gadu pa 200 miljoniem eiro. Pērn Latvija un Igaunija NATO Madrides samita laikā parakstīja nodomu vēstuli par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi.

Patlaban gan nav zināms vai Latvija iegādāsies tieši «Nasams» pretgaisa aizsardzības sistēmas. Šāda sistēmu pērn Latvijā izvietoja Spānijas kontingents, kas iekļauts NATO Kaujas grupas sastāvā. Mūrniece pauda cerību, ka drīzumā nonāks līdz kopīgam iepirkumam.

Tāpat Aizsardzības ministrija pagājušā gada rudenī sāka sarunas ar ASV par «Kongsberg Defence & Aerospace» pretkuģu raķešu sistēmu NSM (Naval Strike Missile) iegādi. Mūrniece pauda cerību, ka jau šopavasar varēs parakstīt vienošanos par iepirkumu un piegādēm.

Tāpat ministrija turpina iepirkuma procesu par sešu «Himars» raķešu artilērijas sistēmu iegādi. Arī šajā jomā ministre pauda cerību, ka šopavasar varēs parakstīt līgumu ar ASV par šo sistēmu pasūtīšanu.

Mūrniece arī informēja, ka spēju stiprināšanā ir saņemti pirmie divi jaunie «Black Hawk» helikopteri, tāpat armija turpina saņemt bruņumašīnas «Patria», tiek papildināti tuvās darbības rādiusa attāluma pretgaisa aizsardzības sistēmas «RBS-70» krājumi.

Mūrniece arī informēja, ka saskaņā ar plāniem šī gada aizsardzības nozares budžets sasniegtu 2,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 986,83 miljonus eiro. 2024.gadā tie būtu 2,4 % no IKP jeb 1,1 miljards eiro, bet 2025.gadā — 2,5 % no IKP jeb 1,2 miljardus eiro.

Viena no Ukrainas mācībām ir piegāžu drošība. Tas nozīmē, ka piegāžu ķēdes nedrīkst būt traucētas un uz vietas Latvijā nepieciešams ražot munīciju un citas lietas, piesaistot vietējo industriju.

Mūrniece arī informēja, ka noslēgusies bruņoto spēku nodrošinājuma reformas otra kārta, kuras rezultātā Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs (VALIC) ir pārņēmis armijas reģionālās noliktavas un Jaunsardzes centra individuālā ekipējuma aprites nodrošināšanu. Patlaban tiek gatavota reformas trešā kārta, kas paredz, ka VALIC pārņem bruņoto spēku iepirkumu organizēšanu un tranzītnoliktavu funkciju izpildi.

Tāpat turpinās darbs pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas un valsts aizsardzības dienesta ieviešanas.