Mūrniece: Eiropai ir jādara vairāk, ātrāk, drosmīgāk un izlēmīgāk

Politiķe norādīja, ka aizvadītais gads ir nesis daudz satricinājumu starptautiski, bet Krievijas imperiālistiskās ambīcijas pakļaut, iznīcināt un uzspiest pasaulei savu pseido kārtību nav zudušas. Kā uzsvēra politiķe, Krievija joprojām ir nopietns drauds ne tikai Baltijas valstīm un Polijai, bet visai Eiropai un NATO.

Mūrniece runā atsaucās uz NATO ģenerālsekretāra Marka Rites sacīto, ka Eiropas Savienība (ES) bez ASV iesaistes pagaidām vēl nespēj sevi aizstāvēt pret potenciālu Krievijas uzbrukumu. «Dažādi militārie eksperti sniedz dažādas prognozes, pēc cik gadiem Krievija var atjaunot savu militāro jaudu un uzbrukt NATO, neizslēdzot scenārijus, kuri no veselā saprāta viedokļa šķiet it kā racionāli neiespējami. Tāpēc ASV klātbūtne Eiropā un īpaši NATO Austrumu flangā ir izšķirošs, pirmkārt, jau atturēšanas faktors, bez kura mūsdienu Eiropas drošība šobrīd nav iedomājama,» sacīja Mūrniece.

Viņa uzsvēra, ka Latvijas interesēs ir spēcīga Eiropa spēcīgā NATO ar noturīgām transatlantiskām saitēm kā ilgtermiņa drošības garantu. «Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību, taču tas jādara ciešā sadarbībā ar ASV. Tas nozīmē labu attiecību veidošanu ar mūsu stratēģisko partneri ASV sadarbībā ar prezidenta Donalda Trampa administrāciju un ASV Kongresu,» skaidroja deputāte.

Politiķe norādīja, ka Latvija augstu novērtē ASV ieguldījumu Latvijas drošībā gan militārās klātbūtnes, gan stratēģiskās plānošanas un sabiedroto koordinācijas jomā. Īpaši deputāte izcēla Kanādas un Dānijas kā uzticamu un konsekventu sabiedroto nozīmi Latvijas un visa Baltijas reģiona drošībā. Viņa pauda, ka Kanādas vadītā NATO daudznacionālā kaujas brigāde Latvijā un Dānijas praktiskā iesaiste aizsardzības spēju stiprināšanā apliecina, ka sabiedroto solidaritāte nav deklaratīva. «Nē, tā ir reāla un izmērāma konkrētās darbībās,» uzsvēra Mūrniece.

Kā norādīja Ārlietu komisijas priekšsēdētāja, esam vienisprātis, ka Eiropas aizsardzība ir mūsu pašu — eiropiešu — pienākums un atbildība. Deputātes ieskatā, izšķiroša loma te bijusi Baltā nama administrācijas konsekventajai nostājai, uzsverot, ka NATO dalībvalstīm savā aizsardzībā jāiegulda vairāk. «NATO te ir ieguvēja, tā būs stiprāka, un Latvija kopā ar Baltijas valstīm un Poliju ir paraugs aizsardzības izdevumu ziņā visai Eiropai. Tomēr aizsardzībai atvēlētais finansējums jāiegulda gudri,» akcentēja Mūrniece.

Viņa vērsa uzmanību uz to, ka augstā pieprasījuma dēļ militārās spējas nevar iegūt uzreiz, taču jādara viss iespējamais, lai vitāli nepieciešamās spējas attīstītu reģionā un daļu no militārajām precēm ražotu Latvijā. Mūrnieces ieskatā, militārās industrijas attīstība joprojām nav pietiekami strauja. Pēc deputātes domām, būtiski ir pārņemt labo praksi no citām Eiropas valstīm, piemēram, Dānijas, kas ciešā sadarbībā ar Ukrainu gan attīsta jaunas ražošanas jaudas Ukrainas teritorijā, gan veido Dānijā. «Atbalstot Ukrainu, būtu būtiski veidot kopuzņēmumus, tādējādi arī Latvijā apgūstot ukraiņu pieredzi, un iegūstot mūsu rīcībā karadarbībā pārbaudītas tehnoloģijas,» sacīja deputāte.

Mūrniece piekrita Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sacītajam Davosā, ka «Eiropa mīl runāt par nākotni, bet izvairās rīkoties šodien, rīkoties tā, lai noteiktu, kāda būs šī nākotne. Un tā ir problēma.» Viņa pieminēja, ka ES vēl nav spējusi vienoties par Krievijas iesaldēto aktīvu pilnvērtīgu izmantošanu Ukrainas vajadzībām, kā arī Baltijas jūrā joprojām darbojas krievu ēnu flotes kuģi. «Mēs esam bijuši pārāk piesardzīgi, pārāk lēni, pārāk vāji,» sacīja deputāte.

Mūrnieces ieskatā, kopā ar ES un NATO mēs būtu daudz stiprāki. «Krievija ciena spēku, un tās rīcība un retorika mainās, kad tā dabū pa zobiem. Eiropai ir jādara vairāk, ātrāk, drosmīgāk, izlēmīgāk,» pauda politiķe.

Ārlietu komisijas vadītāja minēja, ka laikā, kad norisinās ASV vadītās sarunas par mieru Ukrainā, Krievija turpina masveida uzbrukumus, mērķtiecīgi cenšoties iznīcināt enerģētikas un siltumapgādes infrastruktūru un apzināti padarot civiliedzīvotāju ikdienu par cīņu par savu izdzīvošanu. Viņa norādīja, ka 20. gadsimtā Ukraina piedzīvoja Josifa Staļina īstenoto golodomoru, bet šodien Krievija izmanto genocīda taktiku citā formā — radīt enerģētikas badu. «Bet ukraiņi atzīst — padošanās nav iespējama, jo tas nozīmētu tā sauktās krievu pasaules uzvaru,» sacīja deputāte, norādot, ka krievu pasaule nozīmē nāvi, šausmas un normalitātes bojāeju.

Runājot par ārlietu ministres Baibas Bražes (JV) ziņojumu, Mūrniece pateicās ministrei un ārlietu dienestam, ka tas ir «kompaktāks» nekā citus gadus. Taču, vērtējot valdības darbu un ārlietu dienesta darbu kritiski, viņa norādīja, ka tirdzniecības kopapjoms ar Krieviju esot pieaugošs. Viņa pauda, ka koalīcija noraidījusi Nacionālās apvienības iniciatīvas, piemēram, par kara nodokļa vai kara nodevas ieviešanu precēm no Krievijas un Baltkrievijas. «Ko jūs liksiet vietā? Šāda piedāvājuma nav,» sacīja deputāte.

Tāpat Mūrniece kritiski izteicās par valdības darbu migrācijas politikas jomā, norādot, ka Latvija nav panākusi izņēmumu ES Migrācijas paktā un obligātajā solidaritātes mehānismā. Viņa pauda uzskatu, ka šodien sēdē būtu vajadzējis piedalīties iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV) un skaidrot situāciju.

«Latvijas drošība šodien ir atkarīga no politiķu spējas laikus pieņemt lēmumus un uzņemties par tiem pilnu politisko atbildību,» sacīja Mūrniece, norādot, ka nav vietas nogaidīšanai, pašapmānam vai tukšiem solījumiem, bet gan spējai sarunāties, koordinēties un būt pie sarunu galda.

Jau ziņots, ka Saeimā notiek ikgadējās ārpolitikas debates, kurās ārlietu ministre Baiba Braže (JV) deputātus informēja par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā, kā arī par aktuālajiem ES jautājumiem.