Kā politiķe stāstīja intervijā Latvijas Radio, tuvākā mēneša laikā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būtu jāizstrādā precīzi scenāriji un jādefinē rīcība dažādās situācijās, lai neatkārtojas aizvadītā mācību gada situācija, kad liela daļa skolēnu Covid-19 pandēmijas apstākļos ļoti ilgstoši mācījās attālināti.
Kā citu darba prioritāti Muižniece minēja arī darbu pie pedagogu atalgojuma celšanas.
Kopumā gan nekādas milzīgas reformas IZM darbā topošā ministre nesola un viņa vairāk būšot darbu turpinātāja, jo esot daudz lietu, kas nozarē ir iesāktas un jāturpina.
Taujāta, kāpēc tad izglītības ministres amatā bija jāmaina Ilga Šuplinska (JKP), Muižniece sacīja, ka varot tikai atkārtot Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna teikto, ka izmaiņas ir koalīcijas partiju vienošanās rezultāts un tās neesot «stāsts par to, ka kādas lietas nav darītas vai tikušas darītas slikti».
Pēc Muižnieces vārdiem, esot brīži, kad, jūtot sabiedrības viļņošanos, ir jānāk klajā ar kādiem restarta priekšlikumiem, un ministru nomaiņas esot iespēja valdībai restartēties un ienest kādas jaunas vēsmas.
Muižniece teica, ka lēmumu uzņemties ministres amatu viņa pieņēmusi gana viegli, jo uzskata, ka, balstoties uz līdzšinējo pieredzi izglītības jomā, spēšot pildīt pienākumus.
Kā ziņots, Saeima šodien lems par Marijas Golubevas (AP), Gata Eglīša (JKP), Jāņa Vitenberga (NA) un Muižnieces apstiprināšanu ministra amatā.
JKP lēma izglītības un zinātnes ministres amatā līdz šim bijušo Šuplinsku nomainīt ar Muižnieci. JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns 2.jūnijā preses konferencē tieši neskaidroja, kāpēc pieņemts lēmums nomainīt Šuplinsku, tomēr viņš kā argumentu izmantoja «sabiedrības intereses».
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.