Pārskats liecina, ka pērn visbiežāk iekārtu izmantoja lielākā izmeklēšanas iestāde Latvijā — Valsts policija, kura iesniegusi 33% no pieteikumiem noklausīties sarunas, Valsts drošības dienests (VDD) ierosināja 18,5%, bet Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) — 12,7% no noklausīšanās gadījumiem.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pērn ierosinājis 12% no sarunu noklausīšanās gadījumiem, Valsts robežsardze — 7,7%, Nodokļu un muitas policijas pārvalde — 7,2%, Iekšējās drošības birojs — 3,7%, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs — 4%.
Atlikušo daļu sarunu noklausījusies Ieslodzījuma vietu pārvalde, Militārā policija un Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvalde.
SAB atrodas vienīgā oficiālā iekārta, ar kuru tiesībsargājošās un valsts drošības iestādes veic mobilo telefonu kontroli. Telefonu kontroles rezultātā iegūtie dati tiek nodoti izmeklēšanas iestādei vai drošības iestādei, kas ir konkrēto telefonsarunu pārtveršanas iniciators un saņēmis Augstākās tiesas tiesneša sankciju.
SAB kompetencē ietilpst likumīga telefonsarunu kontrole, telefonsarunu kontroles tehnisko parametru un metodikas aizsardzība un iegūtās informācijas aizsardzība pret nesankcionētu izpaušanu līdz tās nodošanai operatīvās darbības veicējam.
Uzraudzību pār sarunu operatīvās noklausīšanās atbilstību likumam veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori.
Noklausītas sarunas kalpo kā viens no pierādījumiem kriminālprocesos, lai gan pierādījumus iespējams savākt arī ar citām metodēm. Tāpat noklausītās sarunas noder valsts drošības iestādēm to funkciju pildīšanai.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.