Robežsardze un iekšlietu dienesti esot analizējuši situāciju «jau kādu laiku» un, ņemot vērā iegūto informāciju par potenciālajiem draudiem, pieņemts skaidrs lēmums rosināt valdību aizliegt caur robežpunktiem «Pāternieki», «Grebņeva» un «Terehova» pārvietoties kājāmgājējiem un velosipēdistiem.
Pēc ministra paustā, līdz šim rītam teju visas nozares jau bija saskaņojušas minēto valdības lēmumprojektu, tāpēc viņš domā, ka Ministru kabinetā nebūs nekādu aizķeršanos ar lēmuma pieņemšanu.
Kozlovskis atklāja, ka iekšlietu dienesti vienmēr cenšas būt sagatavojušies dažādām situācijām, un arī dažādi lēmumprojekti jau esot iepriekš uzrakstīti, jo varot gadīties, ka lēmums, ko darīt ar robežu, jāpieņem pusstundas vai pat dažu minūšu laikā. «Nekas jau nav mainījies, mēs ceturto gadu esam tādā pašā situācijā, tikai mainās kaut kādi rīcības algoritmi,» piebilda Kozlovskis, runājot par ģeopolitisko situāciju un hibrīdapdraudējumu, ar kuru Latvija saskaras pēdējos gados, īpaši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Saskaņā ar sagatavoto lēmumprojektu robežkontroles punkti ar Krieviju un Baltkrieviju «Pāternieki», «Grebņeva» un «Terehova» varētu tikt slēgti gājējiem un velobraucējiem no trešdienas, 19.marta. Runājot par termiņu, uz kādu tie paliktu palikt daļēji slēgti, Kozlovskis nepauda optimismu, ka situācija varētu mainīties tuvākajā laikā. No viņa teiktā izriet, ka pusgads sākotnēji varētu būt reāls, optimāls termiņš, ja ne vēl ilgāk.
«Ja mēs paskatāmies uz Somiju, tad joprojām visi robežkontroles punkti ir slēgti. (..) Uz Lietuvas robežas, kur līdz šim, salīdzinot ar Latviju, bija daudz mierīgāk, arī ir parādījušās [migrantu] plūsmas un mēģinājumi nelegāli šķērsot [robežu]. Tā kā jāatzīst, ka diemžēl nekas nav mainījies, un neko te atvieglot pašlaik, izskatās, nevarēsim. Jācer, ka nebūs jāpieņem vēl drastiskāki lēmumi,» rezumēja iekšlietu ministrs.
Kā ziņots, valdība šodien plāno vērtēt Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto lēmumprojektu, kas paredz no 19.marta Latvijas robežpunktus ar Krieviju un Baltkrieviju «Pāternieki», «Grebņeva» un «Terehova» atļaut šķērsot tikai ar automašīnām.
IeM bija saņēmusi Valsts robežsardzes priekšlikumu par robežkontroles punktu «Pāternieki» Krāslavas novadā, kā arī «Grebņeva» un «Terehova» Ludzas novadā daļēju slēgšanu, liedzot tos šķērsot kājām.
Ierobežojumu terminēšana laikā rīkojuma projektā nav minēta.
Rīkojuma projekta anotācijā pausts, ka robežpunktu daļēja slēgšana nepieciešama pašreiz esošās ģeopolitiskās situācijas dēļ saistībā ar Krievijas veikto kara darbību Ukrainā. Ministrijā uzsver, ka ir nepieciešams pastiprināt robežapsardzības sistēmu un efektivizēt robežkontroles organizēšanu minētajos robežšķērsošanas vietās.
«Krievijas uzsāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā riska apstāklis un iespējama motivācija Krievijai un Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz Latvijas robežas,» pauž IeM, piesaucot arī Somijas pieredzi saistībā ar robežas slēgšanu, proti, neilgā laika posmā tika konstatēts personu pieaugumu skaits, kas nelikumīgi mēģināja šķērsot Somijas-Krievijas robežu ar velosipēdiem un skrejriteņiem. Tagad Somijas un Krievijas robežu ir aizliegts šķērsot ar kājām.
«Līdz ar to ir būtiski Latvijai ievērot vienotu rīcību attiecībā uz robežkontroles organizēšanas efektivitāti uz Latvijas robežām ar Baltkrieviju un Krieviju esošajās robežšķērsošanas vietās, pieļaujot, ka Krievija uz valsts robežas ar Somiju izmanto hibrīdkara taktiku un var atkārtot migrācijas krīzes izraisīšanas scenāriju, kāds tas tika pielietots jau uz Baltkrievijas robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm,» pausts anotācijā.
IeM pauž, ka personu pulcēšanās pie robežšķērsošanas vietām ir vērā ņemams sabiedriskās drošības risks, kas būtiski ietekmē robežšķērsošanas vietas režīma nodrošināšanu, jo pastāv vairāki izaicinājumi attiecībā uz nelikumīgu ārējās robežas šķērsošanu ne tikai caur robežšķērsošanas vietu, bet arī apejot to. Papildus jāņem vērā apstāklis, ka vienlaicīga daudzu personu koncentrēšanās pirms Latvijas robežšķērsošanas vietām rada augstus riskus, kas var būt vērsti uz masu nekārtībām, ar mērķi apdraudēt robežšķērsošanas vietas režīmu, kas ir tiešs apdraudējums Latvijas iekšējai drošībai.
«Līdz ar to, ņemot vērā norādītos aspektus, ir svarīgi pieņemt piesardzības pasākumus un pārskatīt robežkontroles organizēšanu robežšķērsošanas vietās, lai valsts jau laikus veiktu efektīvus pasākumus, mazinot risku iestāšanos, proti, apzinot un mazinot riskus valsts robežas drošībai,» pauž IeM, anotācijā gan nesniedzot konkrētāku informāciju, piemēram, kā skaitliski audzis robežšķērsotāju skaits minētājos robežkontroles punktos pēdējās dienās.
Jau 2023.gada oktobrī Latvija apturēja Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietu darbību. Savukārt 2024.gada februārī tika pieņemts lēmums par robežšķērsošanas vietas «Silene» darbības apturēšanu jeb neatjaunošanu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Minētie Ministru kabineta rīkojumi tika pieņemti, ievērojot Krievijas sākto karu Ukrainā, lai mazinātu apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai.
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts intervijā Latvijas Televīzijai pirmdien klāstīja, ka migrantu pieplūduma dēļ Valsts robežsardze lūgs valdību lemt par daļēju robežkontroles punkta «Pāternieki» Krāslavas novadā slēgšanu, proti, ļaut tā šķērsošanu tikai autotransportam. Iespējamos ierobežojumus Grebņevā un Terehovā viņš nepieminēja.
Viņš skaidroja, ka par termiņu lems valdība, bet tas varētu būt, piemēram, pusgads.
Ja pārkāpēju plūsma kļūs kritiski augsta, Valsts robežsardze varētu lūgt robežpunktu slēgt vispār, viņš apliecināja. Tas būtu gadījums, kad vienlaikus pulcējas desmiti vai simti migrantu.
Pujāts atklāja, ka šis robežkontroles punkts nedēļas nogalē uz neilgu laiku bija slēgts divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nestabilas tehnisko sistēmu darbības dēļ. Otrkārt, pastāvēja risks, ka šis punkts var tikt izmantots nelegālās migrācijas instrumentalizācijai. Proti, robežsargi novēroja pārkāpēju pulcēšanos Baltkrievijas pusē. Tāpat tika saņemta apsteidzoša informācija par šādu iespējamību. Četru migrantu intervijās noskaidrots, ka varētu ierasties lielāks skaits cilvēku.
«Izanalizējot informāciju, tika saskatīti augsti riski, ka kontrolpunkts varētu tikt izmantots masīvai pārkāpēju iestumšanai Latvijā no Baltkrievijas. Novērojumi to apliecina,» skaidroja Valsts robežsardzes priekšnieks.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.