Ministrs: Augusta beigās aizdomās par spiegošanu apcietinātā persona ir no privātā sektora, kurai bija iespēja piekļūt informācijas apritei

Ministrs apliecināja, apcietinātais nav amatpersona un ir strādājis privātajā jomā. «Viņš bija no privātā sektora, un viņam bija iespēja piekļūt informācijas apritei, un bija izpratne, kas bija veidojusies no pieredzes privātā biznesā,» norādīja ministrs.

Politiķis arī norādīja, ka šis gadījums ir uzskatāms par nopietnu, jo runa ir par konkrētiem militārajiem objektiem, un informācija ir nodota Latvijai nedraudzīgajam kaimiņam.

«Līdz ar to ir saskatāms konkrēts nolūks un motīvs. Manā skatījumā tas ir nopietni. Šī persona ir bez pielaides klasificētai informācijai, bet, nebūsim naivi, sabotāžas akti liecina, ka var būt mēģinājumi iesaistīt personas arī citā līmenī. Tāpēc Valsts drošības dienests (VDD) jau preventīvi skatās uz izbraukšanu un liedz doties uz agresorvalstīm valsts amatpersonām,» norādīja ministrs.

Uz norādi, ka spiegi varētu būt arī valsts struktūrās, kur ir pielaides klasificētai informācijai, ministrs atbildēja, ka tādas bažas nevar izslēgt, jo «visi ir dzīvi cilvēki, un jebkurš ir ievainojams tādā vai citā veidā». Vienlaikus nevajag novērtēt arī Krievijas pusi par zemu.

Jau ziņots, ka VDD 27.augustā aizturējis kādu Latvijas pilsoni aizdomās par mērķtiecīgu nelikumīgu ziņu vākšanu par Latvijas militārajiem objektiem un šīs informācijas nodošanu Krievijas izlūkdienestam.

VDD izmeklēšanā ieguvis informāciju, ka Latvijas pilsonis ir nodevis Krievijas izlūkdienestam ziņas par vairāku Latvijas militāro objektu atrašanās vietām, plānojumu un drošības risinājumiem.

Tāpat aizturētais ir sniedzis Krievijas izlūkdienestam informāciju par jaunu militāro objektu būvniecību, karavīru apmācībām un citu NATO valstu karavīru klātbūtni konkrētos Latvijas militārajos objektos. Atbilstoši VDD rīcībā esošajai informācijai, vīrietis Krievijas izlūkdienestam ir nodevis arī citas ziņas, kas var tikt izmantotas pret Latvijas un citu Baltijas reģiona valstu drošības interesēm.

VDD četros ar personu saistītos objektos Rīgā un tās apkārtnē ir veicis kriminālprocesuālas darbības. Patlaban dienests veic kratīšanas laikā izņemto datu nesēju un dokumentu satura padziļinātu izpēti.

Aizdomās turētajai personai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums.

Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu no viena līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Augusta beigās VDD aģentūrai LETA teica, ka dienesta lietvedībā atradās trīs kriminālprocesi par spiegošanu Krievijas interesēs, savukārt viens kriminālprocess šogad tika izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, ceturtdien norādīja dienestā.

Izmeklēšanas interesēs dienests plašākus komentārus par kriminālprocesiem patlaban nesniedz.

Pēdējo gadu skaļākais spiegošanas gadījums ir saistīts ar bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. Pirmā instance bijušajam parlamentārietim par spiegošanu Krievijas labā piesprieda cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem. Lieta patlaban atrodas apelācijas instances tiesā.